Publikai tajā bieži ir galvenā loma, un klausītāji Rīgā ir ļoti īpaši. Viņi ir uzmanīgi, kritiski un atvērti mūzikas emocionālajam vēstījumam. Mūzika neeksistē par prieku tikai pašam komponistam, un tā nav tikai izklaide klausītājiem. Mūzika ir vēsts no komponista sirds dziļumiem klausītāju dvēselēm.»
Rīgā Dīters Flurī sastapis klausītājus, kuri ir atvērti dažādu laikmetu komponistu vēstījumam. Un tomēr - vai viesi Rīgā nešokē klausītāju aplausi nevietā, starp sonātes vai simfonijas daļām? Pēdējos gados te tā gadās bieži, viņš saka. «Vai zināt, ka XVIII un pat vēl XIX gadsimtā aplaudēt starp skaņdarba daļām bija pilnīgi normāli? Publika tādējādi pauda, ka vēlas, lai šo daļu nekavējoties atkārto, un tas arī tika darīts. Mocarts to aprakstīja vēstulēs tēvam, un šāda tradīcija bija pat vēl romantisma komponista Johannesa Brāmsa laikā. Iespējams, tā atgriežas?»
D.Flurī spēlē perfekcija apvienota ar dzīvībā sakņotu daiļumu, viņa muzikalitāte ir sazobē ar matemātiķa domāšanu, ko apliecina arī Cīrihes Universitātes grāds. Un ar pieredzi jau 29 gadus spēlējot Vīnes filharmoniķos - «orķestrī, kurā ikviens mūziķis vēlas kļūt arvien labāks, ikvienam rūp orķestra kvalitāte un nav problēmu mēģināt papildus». Speciāli Dīteram Flurī darbus rakstījuši slaveni mūsdienu komponisti, viņu vidū arī Ģ.Ligeti un S.Šarrīno. Pasniegdams Grācas Mūzikas universitātē, viņš jau teju desmit gadus muzicē duetā ar Grācā dzīvojošo pianisti Ievu Ošu. Viņu atskaņojumā dzirdēsim J.S.Baha, G.F.Tēlemaņa, V.A.Mocarta, F.Šūberta, K.Debisī un šeit maz zināmā vācu XX gs. ekspresionista Z.Karga-Ēlerta skaņdarbus.
Flautists, kurš arvien iedziļinās mūzikas kultūrvēsturiskajos kontekstos, šajā programmā īpaši izceļ austriešu dziesminieka Franča Šūberta Introdukciju un variācijas. «Manuprāt, tas ir nozīmīgākais skaņdarbs visā XIX gadsimta flautas repertuārā: laikmeta kontekstā ir ļoti neparasti, ka flauta tik būtiski izcelta! Tās nav tikai variācijas, te ir dziļa doma. To atklāj jau introdukcija, kuras melodika atgādina krusta figūru - ļoti nopietnu simbolu mūzikā. Variāciju tēmu Šūberts ņēmis no savas dziesmas Trockne Blumen (no sentimentālā cikla Skaistā dzirnavniece): jauneklis dziļā depresijā apcer savu nelaimīgo mīlestību un vēlas nomirt. Viņš uzlūko nokaltušās puķes, kas vienīgās vairs atgādina par mīlu, un vēlas tikt apglabāts kopā ar tām - lai maija ziedonī puķes plauktu no jauna...»