Sareika piedalās kopš maija sākuma un nu cīņu turpina jau pēdējā kārtā, kurā sacentīsies 12 vijolnieki no visas pasaules. Viņai finālā 25.maijā jāuzstājas pašai pirmajai. Konkursam seko līdzi Beļģijas televīzija un radio: ir pašsaprotami, ka visus sešus fināla koncertus, kuros no 25. līdz 30.maijam plkst.21 (pēc Latvijas laika) uzstāsies pa diviem finālistiem, raidīs tiešraidē vairākos televīzijas un radio kanālos. Klausīties un vērot šos koncertus piedāvāts arī internetā: _http://video.cmireb.be/live_, kur līdz pat septembrim varēs noskatīties videoierakstus. Finālu raidīs arī citās interneta vietnēs: _Musiq3.be_ un _Klara.be._
Šis konkurss mūziķiem ir īpaši nozīmīgs. Pieteikumus pieņem tikai no tādiem jaunajiem mūziķiem, kuri jau beiguši mūzikas augstskolu un ir gatavi starptautiskai karjerai. V.Sareika ir beigusi Parīzes konservatoriju un patlaban papildina meistarību Beļģijas Karalienes Elizabetes mūzikas koledžā. Spožu starptautisko karjeru pēc uzvarām šajā konkursā sāka Latvijas vijolnieki Filips Hiršhorns, Gidons Krēmers (1967) un Baiba Skride (2001). Piedalīties slavenajā konkursā Briselē pēc pamatīgas DVD ierakstu atlases uzaicināja 83 vijolniekus. Daudzi no viņiem jau ir vairāku citu ievērojamu konkursu laureāti, aktīvi koncertējoši izpildītājmākslinieki. Briselē viņiem jāiztur fenomenāla slodze, jo trīs sacensības kārtas rit kā apjomīgi koncerti, katram jāspēlē visdažādāko stilu un žanru skaņdarbi.
Pēc finālistu izsludināšanas viņus uz nedēļu norobežoja no pasaules, lai viņi iemācītos jaunu, sarežģītu, speciāli konkursam komponētu skaņdarbu. Šajā laikā viņi nedrīkst kontaktēties ne ar vienu un uz mēģinājumiem dodas savdabīga eskorta pavadībā. V.Sareikas priekšnesumā šovakar līdzās šim obligātajam opusam skanēs Leoša Janāčeka sonāte un britu romantiķa Edvarda Elgara Vijoļkoncerts.
Uzvarētājus izziņos naktī pēc pēdējā koncerta 30.V, jūnijā notiks vairāki laureātu koncerti. Seši no 3. līdz 12.jūnijam atvēlēti 7.- 12.vietas ieguvējiem, 10.jūnijā uzstāsies 4., 5. un 6. vietas laureāti. Noslēgumkoncertā 16.jūnijā, ko raidīs tiešraidē arī Latvijas Radio programmā Klasika, muzicēs pirmo trīs vietu ieguvēji kopā ar Karalisko Flandrijas filharmonisko orķestri Jāpa van Zvēdena vadībā. Konkursu ieraksta CD, komplekts būs pārdošanā jau nedēļu pēc fināla. Karalienes Elizabetes konkurss ir dibināts 1937.gadā, sākotnēji nosaukts Ežēna Izaī vārdā, godājot ievērojamā mūziķa piemiņu. Karalisko vārdu konkurss ieguva 1951.gadā un tagad notiek Beļģijas pašreizējās karalienes Fabiolas patronāžā. Nākamgad konkursā sacentīsies pianisti.