Tomēr abi kungi nesamulst brīžos, kad Fortūna uzgriezusi muguru. Arī zaudējuši gadiem ilgi būvēto Parex impēriju, Kargins un Krasovickis tik lēti viss nepadodas un pat dara visu iespējamo, lai sataupītu sev krietni lielas bijušās godības druskas. Pietiek atminēties kaut vai to, cik smagi Saeimai gāja pērn, kad Kredītiestāžu likumā tika mēģināts iestrādāt normas, kas ierobežotu bijušo baņķieru iespējas saņemt dāsnus procentu maksājumus par ieguldījumiem Parex bankas subordinētajā kapitālā. Pat tas, ka arī Eiropas Komisija (EK) ir atzinusi, ka banku bijušajiem akcionāriem nav jāgūst labums no tā, ka valsts, atbalstot banku, ir to izglābusi, Saeimas vairākumam bija jāatgādina vairākkārt.
Tieši to - ka bijušajiem baņķieriem, kas banku noveduši «lielās nepatikšanās», nav jāgūst labums no valsts atbalsta, šonedēļ, tiekoties ar žurnālistiem Rīgā, vēlreiz uzsvēra EK pārstāvis Gabriēle Džudiče.
Toties diskusijas par SC iesniegtajiem Kredītiestāžu likuma grozījumiem visaugstāko vilni sitīs nākamceturtdien - tad šie grozījumi tiks skatīti galīgajā lasījumā. SC nepieciešamību likumā iestrādāt normu, ka restrukturizētas bankas drīkst likvidēt ne ātrāk kā trīs gadus pēc likvidācijas, protams, skaidro ar rūpēm par nodokļu maksātājiem. Taču ar bijušo Parex bankas vadību saistīto ļaužu ziedojumi SC, gluži dabiski, raisa aizdomas, ka šoreiz Kredītiestāžu likuma grozījumi tapuši dažu izbijušu Fortūnas lutekļu interesēs. Jautājums ir tikai viens - ko SC piedāvās pārējiem opozicionāriem, bez kuru atbalsta Kredītiestāžu likuma grozījumus pieņemt nav iespējams.