Par piedalīšanos skolu projektu konkursā, kur pasākumā bija jāstājas ne tikai Latvijas vienaudžu, bet arī ārzemju vērtētāju priekšā, Maija sacīja: «Tas bija atbildīgs pasākums. Sākumā valdīja satraukums, ka jāuzstājas ārzemnieku priekšā un svešā vidē, Daugavpilī. Kā mūs uzņems un novērtēs? Bet izrādījās, ka viss tika ļoti sirsnīgi un jauki uzņemts un saprasts.» Klusa, mierīga un atsaucīga, taču portālā draugiem.lv citiem iesaka: «Dzīve ir īsa - pārkāp noteikumus! Ātri piedod, skūpsti lēnām, mīli no visas sirds, smejies no visas sirds. Un nekad nenožēlo par to, kas lika Tev uzsmaidīt!»
Maija Japiņa, 17 gadu
Lauris Stivriņš, 19 gadu
Lauris šogad plānoja pabeigt mācības Višķu profesionālajā vidusskolā, mācījās par automehāniķi. Viņš bija ieguvis skolā stipendiju, par ko ļoti priecājās. Tuviniekiem Lauris stāstījis, ka Krāslavā izies praksi un pēc tam būtu eksāmeni. Plānoja pēc mācībām stāties Rēzeknes Augstskolā un studēt datorzinātnes. Ļoti patika un padevās sports. Trenējās vieglatlētikā un nesen ieguva bronzas medaļu tāllēkšanā. Lai pelnītu naudiņu, strādāja apģērbu veikalā par pārdevēju. Kolēģes dēvēja viņu par Saulīti. Bija ļoti labsirdīgs, laipns, un cilvēki viņu cienīja. Kad Laurim, vēl mācoties pamatskolā, jautāja, kādas, viņaprāt, ir svarīgākās dzīves vērtības, puisis laikrakstā Ezerzeme atbildēja: «Izglītība, ģimene un manas nākotnes ieceres. Vēlos sekmīgi pabeigt vispārizglītojošo skolu un iestāties augstskolā. Nevaru iedomāties savu tagadni vai nākotni bez ģimenes. Bet arī materiālajai pusei cilvēka dzīvē ir liela nozīme.»
Anita Dubra, 16 gadu
Četrus gadus Anita aktīvi apmeklēja lietišķās mākslas pulciņus Krāslavas Bērnu un jauniešu centrā. Sākot mācīties Krāslavas Valsts ģimnāzijā, ārpusskolas nodarbēm gan vairs tik daudz laika nebija un uz pulciņiem Anita vairs negāja. Taču domu kļūt par dizaineri noteikti neatmeta. Anita labi zīmēja, vienmēr aktīvi iesaistījās pasākumu rīkošanā un palīdzēja skolotājām vadīt radošās nodarbības.
2010. gadā Krāslavas Bērnu un jauniešu centra rīkotajā vizuālās un lietišķās mākslas konkursā Ritmu spēles Anitas darinātais griestu dekors Nakts fantāzija atzīts par vienu no labākajiem un vests izstādīt Latgales reģionālā konkursa izstādē.
Sandra Prikņa, 16 gadu
Sandras ģimene pirms diviem gadiem pārcēlās no Dagdas uz Krāslavu, un viņa sāka mācīties ģimnāzijas 9. klasē. Klasesbiedri saka, ka ar Sandru bija viegli saprasties, viņa ātri atrada draugus jaunajā kolektīvā. Varbūt mācībās negāja tik viegli kā klasesbiedriem, taču vecāki priecājās, ka Sandra Krāslavā ir burtiski atplaukusi. Te viņa ieguva to, kā, iespējams, Dagdā pietrūka, - draugus.
Oļegs bija viņas draugs, lielu daļu laika abi pavadīja kopā, rokās sadevušies vai mīlīgi apskāvušies. Sandra draugiem.lv rakstīja: «Es esmu tā, kā tev nav.» Viņu draudzība labvēlīgi ietekmējusi Oļegu, jo, kopš Sandra bija kopā ar viņu, puisis bija kļuvis mierīgāks, apdomīgāks un daudz atbildīgāk sācis raudzīties nākotnē.
Oļegs Kondratjevs, 19 gadu
«Mīlestība ir tas, ko tu man nozīmē, un tu man nozīmē visu. Kad esam kopā, es jūtos tā, it kā lidotu debesīs,» tādiem vārdiem Oļegs septembrī atzinās mīlestībā Sandrai. Pirmā lielā jaunības mīlestība bija atradusi jauniešus.
Oļega ģimene uz Latviju pārcēlās astoņdesmitajos gados no Baltkrievijas, ātri apguva latviešu valodu, un mācības latviskajā vidē pamatskolā sākumā zēnam grūtības nesagādāja. Lai gan gudra galva, pamatskolu Oļegs tomēr nepabeidza. Pietrūka gribasspēka, jo, kad nāca uz skolu, stundās klausījās, nevienam netraucēja. Nebija ne huligāns, ne razbainieks. 15 gadu vecumā vecmamma par pāris simtiem latu nopirka puisim mašīnu. Ar to kopā ar draugiem braukāja pa pagastu.
Deniss Tarasovs, 16 gadu
Pavasarī Deniss beidza Izvaltas pamatskolu. Zēnam bija labas sekmes, un viņš bija pietiekami spējīgs, lai turpinātu mācības ģimnāzijā, uz ko skolotāji puisi arī mudinājuši. Taču Deniss izvēlējās tehnikumā Daugavpilī apgūt dzelzceļnieka profesiju. Tur gan viņš piedzīvoja vilšanos. Lai arī nācis no krievu ģimenes, visu mūžu pavadījis latviskā vidē.
Pamatskolā uzskatīts par pareizo zēnu ar labām sekmēm, turpretim Daugavpilī viņa atzīmes kļuvušas sliktākas tikai tāpēc, ka mācības tur notika krievu valodā.
Mācoties pamatskolā, Deniss trenējās vieglatlētikā un sekmīgi startēja gan vietējā, gan valsts mēroga sacensībās. Un, tuviniekiem par pārsteigumu, bijis ļoti populārs meiteņu vidū.
Artjoms Tarasovs, 19 gadu
Šodien Artjomam būtu dzimšanas diena, viņam paliktu 19 gadu. Intereses - meitenes, tā Artjoms rakstīja draugiem.lv.
Stalts, brašs puisis, kuru skolotāji pamatskolā saukuši par Apollonu. Pirms trim gadiem beidzis Izvaltas pamatskolu, iestājās Višķu profesionālajā vidusskolā, kur taciņu jau bija ieminis viņa skolasbiedrs Lauris Stivriņš.
«Visi četri ir mūsējie,» skumji saka Izvaltas pamatskolas direktore Zenta Gaveika. Pamatskolas skolotājas atceras, ka puišiem vienmēr patikuši datori un tehnika. Sākumā pa pagastu braukājuši ar velosipēdiem, tad ar mopēdiem. Bet vēlāk jau parādījušās mašīnas.