I. Viņķele dzimusi Rēzeknē nacionāli un drosmīgi noskaņotā ģimenē. Viņas tēvs Viļānu slimnīcas vadītājs Juris Vidiņš bija grupas Helsinki 86 aktīvists, taču par viņas māti - pensionāri Mariju Vidiņu - sabiedrība uzzināja pēc tam, kad Drošības policija apmeklēja viņas māju. Viņa bija uzrakstījusi dusmīgu un atklātu vēstuli tālaika premjeram Aigaram Kalvītim.
I. Viņķele nebaidās no drosmīgiem, nepopulāriem risinājumiem, un viņa tos prot ļoti argumentēti un racionāli pamatot, saka Saeimas priekšēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība). Viena no pēdējām ar I. Viņķeles vārdu saistītajām iniciatīvām mainīja deputātu atalgojuma sistēmu, atsakoties no atalgojuma par komisijas sēžu apmeklējumu. Publiskajā telpā diskusiju nesen izraisīja arī I. Viņķeles priekšlikums, kas skāra pensiju sistēmu. Viņa uzskata, ka mazo pensiju saņēmējiem var palīdzēt dažādos veidos, ne tikai ar pensiju indeksāciju. Arī diferencējot darba stāžu. Par labāku risinājumu I. Viņķele uzskata - mazo pensiju saņēmēji, kuriem ir liels darba stāžs, varētu saņemt lielākas piemaksas par darba stāžu. Finanšu ministrs Andris Vilks kā I. Viņķeles stiprās puses min mērķtiecību, loģisko domāšanu un dalību komandā. I. Viņķelei raksturīgi esot pārzināt plašu jautājumu loku, piemīt ļoti laba argumentācijas un komunikācijas spēja.
Savu pirmo izglītību I. Viņķele ieguva sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskolā Attīstība, apgūstot sociālā darba specifiku, pēcāk Rīgas Stradiņa universitātē viņa ieguva maģistra grādu sabiedrības veselībā, nu studē LU doktora studiju programmas Politikas zinātne apakšprogrammā Publiskā pārvalde un administrācija.
Attīstības studiju laikā viņa strādāja krīžu centrā ielu bērniem Marsa gatve. Taču 2000. gadā viņas dzīvē sekoja diezgan negaidīts pavērsiens - toreizējais vides ministrs Vladimirs Makarovs viņai piedāvāja kļūt par padomnieci, darbu viņa pieņēma. No 2003. gada vidus līdz 2006. gada nogalei I. Viņķele bija EP deputāta Roberta Zīles (TB/LNNK) palīdze, pēc tam vairāk nekā gadu - īpašu uzdevumu ministra ES fondu apguves lietās parlamentārā sekretāre. R. Zīle par I. Viņķeli varot teikt tikai to labāko: «Apņēmīga, arī taisna ceļa gājēja.» Viņš paskaidro - tās ir labas īpašības, taču ļoti jācer, ka tās neiegāzīs, jo politikā reizēm ir jāatrod kāds kompromiss.
Draugi I. Viņķeli raksturo kā labu menedžeri gan darbā, gan arī mājās - viņas ģimenē aug trīs dēli, viņai esot labas stratēģa un diplomāta dotības.