Pievilina ar ēdieniem
Pasākuma rīkotāju uzmanības lokā šogad nokļuvusi Latvijas vīrišķā daļa. Vīrieši lasot ievērojami mazāk nekā mammas, meitas un vecmāmiņas. «Tā tāda paaudžu lieta,» uzskata Latvijas Grāmatizdevēju ģildes valdes locekle Evija Veide, komentējot, kā bērnu lasīšanas veicināšanas pasākums pāraudzis kampaņā, kas vērsta uz vīriešiem. Ja nelasa vecāki, nelasa arī bērni. Vēl specifiskāk - ja nelasa tēvi un vectēvi, nelasīs puikas. Grāmatu izstāde parūpēšoties, lai lasāmvielas netrūktu. Vispirms - vīriešiem.
«Tā šogad ir izstādes specifika - vairāk centāmies likt uzsvaru uz praktiskām lietām,» saka E.Veide. Tieši praktiski ievirzītas grāmatas tradicionāli vairāk lasa vīrieši, daiļliteratūru atstājot sievietēm. Protams, savu artavu devusi arī finansiālā situācija - izstāde atspoguļo lasītāju pieprasījuma tendences Latvijas grāmatnīcās. Būs arī grāmatas par to, «kā izārstēt sevi ar ārstniecības augiem, kā tikt galā ar depresiju, kā vairāk nopelnīt».
Krīzi jūt. Kaut arī izstāde šogad ir īpaši draudzīga apmeklētājiem (skolēniem, pensionāriem un izstādes Skola apmeklētājiem ieeja brīva, pārējiem - 70 santīmu), organizatori īpaši domājuši, kā pievilināt interesentus, tāpēc līdztekus vairāk nekā 20 ar grāmatniecību tieši saistītiem pasākumiem šogad piedāvās arī virkni notikumu un lietu, kas pirmajā brīdī ar lasīšanu saistās maz. Piemēram, ēdieni. Prezentējot Elmāra Taņņa jauno pavārgrāmatu, Ķīpsalas hallē notiks gastronomiskais šovs, vēlāk starp grāmatām varēs nobaudīt meksikāņu virtuvi, 28.februārī Māris Olte stāstīs, kā garšīgi atpūsties dabā.
Grāmatu maiņas telts
Izstādē grāmatas atradīs arī tie, kuriem liekus līdzekļus lasīšanai patlaban grūti atlicināt, - darbosies grāmatu maiņas telts. Pērn tajā, atnesot lietotas grāmatas, jaunu lasāmvielu sev iemainīja ap 3000 cilvēku. Šogad organizatori paredz, ka interese būs lielāka, sabiedriskā kārtā piekrituši piedalīties arī vairāki apgādi. Ideja tuva nule izsludinātajam Lasīšanas veicināšanas gadam - kaut lasītāji pašlaik grāmatas nevar atļauties (un bibliotēkas samazinātā finansējuma apstākļos neiepērk), iespēju robežās jāuztur lasīšanas līmenis. Gan tādēļ, lai, tirgum atgriežoties normālā stāvoklī, Latvijā vēl būtu lasītāji, gan tādēļ, ka ar grāmatu rokā krīzi, iespējams, vieglāk pārdzīvot.
Par izstādes smaguma centru tomēr gribas saukt trīs nopietnākus pasākumus. Vispirms bērnu literatūrai veltītos, cikla Uzmanību! Džeki lasa! atklāšanu. Programmu atklās apgāda Zvaigzne ABC rīkotā gada Latviešu rakstnieki bērniem oficiālā pasludināšana, atverot sen gaidītu dzejas antoloģiju Bērniem skaitāmi dzejoļi. 27.februārī, malkojot siltu tēju, pīrādziņus un baudot režisora, mākslinieka un rakstnieka Māra Putniņa stāstus par romānu Mežonīgie pīrāgi, būs iespēja noskatīties romānam veltītās topošās animācijas filmas fragmentus. Svētdien plkst.10 - Latvijas Bērnu žūrijas Lielie lasīšanas svētki, kuros tiks sveikti populārākie bērnu grāmatu autori, ilustrētāji, tulkotāji. Pasākumu nozīme, protams, plašāka - «ieēdināt» jauno paaudzi. Džeki lasa!, piemēram, turpināsies visu gadu.
Pārējie sevišķi rekomendējamie pasākumi šogad «smagsvari» - diskusija par kultūras kanona lietderību literatūrā un jaunajiem grāmatu formātiem - skats pagātnē un nākotnē, mēģinot starp abām mest tiltu. 25.februārī Latvijas Nacionālā bibliotēka rīko diskusiju Grāmata digitālajā vidē. e-grāmata?!..., izvirzot jautājumu, ko zaudējam un ko iegūstam, pārnesot tradicionāli drukāto mediju elektroniskā formātā. Kā tikt galā ar autortiesību pārkāpumiem, un vai grāmata maz vairs ir grāmata, ja nav paņemama rokā?
Kultūras ministrijas rīkotajai diskusijai daiļrunīgs pat nosaukums - Literatūras kanons - Latvijas rakstniecības gals vai jauns sākums? Mērķis izvērtēt 14 kanonizēto literāro vērtību lomu Latvijas kultūras kopainā, ieinteresēt, arī rosināt kritiku. Diskusiju vadīs žurnālists Arno Jundze, tajā piedalīsies rakstniece Nora Ikstena, izdevējs Reinis Tukišs, literatūrzinātnieki Ausma Cimdiņa, Raimonds Briedis, Kārlis Vērdiņš, literatūrkritiķis Guntis Berelis un dzejniece Liāna Langa.