Ekonomiskās nedienas un apjomīgi korupcijas skandāli, kuros iesaistītas augstas valsts amatpersonas un politiķi, izraisījuši nepieredzētu viļņošanos Brazīlijas sabiedrībā, kas ir zaudējusi ticību valsts institūcijām. Visā Brazīlijā notikuši plaši protesti, kuru dalībnieki prasījuši valsts prezidentes Dilmas Rusefas atkāpšanos.
Ekonomika uz dibena
Aptuveni 3,5 miljoni cilvēku Brazīlijā 13. martā izgāja ielās, lai pieprasītu pārmaiņas milzīgajā valstī, kas stieg dziļā ekonomiskā un politiskā krīzē. Brazīlijā 16 gadus pie varas ir centriski kreisā Strādnieku partija, kuras dibinātājs Luiss Inasju Lula da Silva bija valsts galva no 2003. līdz 2011. gadam, kad par prezidenti ievēlēja viņa «politisko krustmeitu» - bijušo komunistu partizāni D. Rusefu.
Brazīlijā vienkārši par Lulu dēvētā politiķa valdīšanas laikā un arī D. Rusefas pirmajos prezidentūras gados valsts piedzīvoja strauju ekonomikas izaugsmi, lielā mērā pateicoties augstajām naftas cenām un Ķīnas milzīgajam pieprasījumam, piemēram, pēc dzelzsrūdas un sojas pupiņām. No eksporta iegūtie miljardi tika ieguldīti sociālajās programmās, pateicoties kurām daudzi miljoni brazīliešu izrāpās no galējas nabadzības bedres.
Tomēr līdz ar naftas cenu straujo kritumu un Ķīnas ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos lejupslīdi piedzīvo arī Brazīlijas tautsaimniecība. Pērn valsts ekonomika saruka par 3,8%, kas bija sliktākais rādītājs kopš 1981. gada, savukārt inflācija - 10,7% - bija augstākā 12 gados, vēsta BBC. 2015. gada beigās bez darba bija 9% brazīliešu, bet ekonomisti prognozē, ka tuvākajos mēnešos tas pieaugs līdz divciparu skaitlim.
Korupcijas sērga
Vēl viens iemesls, kādēļ brazīlieši izgāja ielās, ir plašā korupcija. Organizācijas Transparency International ik gadu veidotajā Korupcijas uztveres indeksā Brazīlija pērn 168 aplūkoto valstu vidū ierindojās 76. vietā. Pašlaik Brazīlijas tiesībsargājošās iestādes izmeklē divas apjomīgas korupcijas lietas.
Pirmā no tām saistīta ar kukuļošanas shēmām, kurās tika izmantoti budžeta līdzekļi, lai veiktu nelikumīgus maksājumus parlamenta locekļiem, tostarp no opozīcijas partijām, apmaiņā pret atbalstu valdībai svarīgos balsojumos. Lietas ietvaros jau notiesātas 25 personas, kuru vidū bija vairāki Strādnieku partijas augstākā ešelona politiķi, arī bijušais priekšsēdētājs.
Otra korupcijas lieta saistīta ar aizdomām, ka Brazīlijas lielākie būvuzņēmumi maksājuši prāvus kukuļus, lai varētu noslēgt kontraktus ar valdības kontrolēto naftas ieguves uzņēmumu Petrobras. Prokurori apgalvo, ka daļa no nelikumīgajos darījumos iegūtās naudas nonākusi Strādnieku partijas kasē.
Laikā, kad nelikumības notika, D. Rusefa strādāja Petrobras padomē. Līdz šim pašreizējās prezidentes saistība ar nelikumībām nav atklāta, bet reti kurš brazīlietis tic, ka viņa nezināja par uzņēmumā notiekošo.
Aizsargā eksprezidentu
Pret D. Rusefu sākta impīčmenta procedūra, lai izmeklētu prezidentei izvirzītās apsūdzības apzinātā manipulācijā ar informāciju par valsts finanšu stāvokli pirms 2014. gada prezidenta vēlēšanām, kurās viņa tika ievēlēta uz otro termiņu. Kopš pārvēlēšanas viņas popularitāte ir dramatiski samazinājusies, jo februārī tikai 11% brazīliešu bija gatavi balsot par prezidenti, liecina tirgus pētījumu uzņēmuma Datafolha dati.
D. Rusefas tēlam par labu nenāk arī lēmums prezidenta administrācijas vadītāja amatā iecelt eksprezidentu Lulu da Silvu, kuru marta sākumā aizturēja un nopratināja saistībā ar Petrobras koruptīvo darījumu izmeklēšanu. Prokurori viņu apsūdz «nelikumīgu labumu» saņemšanā no Petrobras kukuļu shēmām. Piemēram, kāda skandālā iesaistīta būvkompānija remontējusi bijušā prezidenta ģimenei slēpti piederošu luksusa dzīvokli.
L. da Silva noraidījis apsūdzības, paziņojot, ka pret viņu īsteno politisku sazvērestību, lai gāztu D. Rusefu un nepieļautu viņa iespējamo kandidēšanu uz Brazīlijas prezidenta krēslu 2018. gadā.
Trešdien federālais tiesnesis, kuram jāizlemj, vai pieņemt prokuroru izvirzītās apsūdzības pret L. da Silvu, publicēja telefonsarunas ierakstu, no kura nojaušams, ka D. Rusefa senajam sabiedrotajam piedāvā amatu savā valdībā, lai eksprezidentam nodrošinātu imunitāti pret iespējamo tiesāšanu. Prezidente aizdomas noraidījusi, norādot, ka nepieciešamības gadījumā eksprezidentu var tiesāt Augstākā tiesa.
Pēc telefonsarunas ieraksta parādīšanās medijos vairāki tūkstoši protestētāju pulcējās pie prezidentes rezidences valsts galvaspilsētā Braziljā. «Zādzība, korupcija, apvērsums. Mēs neesam klauni. Brazīlija ir labāka par šo visu,» kādu protestētāju citē ziņu aģentūra Reuters.
Opozīcijas politiķi izmantojuši iespēju, lai prasītu prezidentes atkāpšanos. «Dilma, apstiprinot amatā Lulu, ir kļuvis par viņa līdzdalībnieku. Šī stāsta pēdējā nodaļa būs impīčments,» paziņoja parlamenta apakšpalātas spīkers Antoniu Imbasahi.