Strautiņš un jūra
«Jaundarbu pasūtīšana mums ir jāfinansē pašiem no kora nopelnītās naudiņas, nevis KKF vai Rīgas pilsētas. Varbūt pirmatskaņojumu ir par daudz?» - retoriski jautā VAK Latvija direktors Māris Ošlejs. «Vienmēr iesaistām arī cross-over mūzikas pārstāvjus. Tas tikai bagātina festivālu, un viņi piesaista arī jaunu publiku. Pīrāgam ir jābūt daudzslāņainam,» uzskata M. Ošlejs. Festivālu 24. augustā atklās Evijas Skuķes, Daces Aperānes, Jāņa Šipkēvica un Raimonda Tigula jaundarbu pasaules pirmatskaņojumi Rīgas Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā diriģenta Māra Sirmā vadībā.
Jānis Šipkēvics izvēlējies himnas Ubi caritas tekstu, kura pamatdoma: tur, kur žēlsirdība un mīlestība mīt, tur Dievs mīt. «Lai cik banāli vai klišejiski tas izklausītos, mēs cenšamies mūzikā atrast atbildes uz jautājumiem, kuras politika un citi spēki nevar rast. Konfliktu nav iespējams atrisināt ar spēku. Tas ir tikai pagaidu risinājums, lai rastos vēl kas daudz briesmīgāks un asiņaināks.» Muzikāli iedvesmojoties no Morisa Diriflē motetes, J. Šipkēvics radījis savu pirmo opusu korim un instrumentiem - kontrabasam, koklei un klavierēm, kuras spēlēs pats. «Iepriekš esmu rakstījis korim a cappella vai arī pārlicis korim instrumentālo mūziku. Šo uzskatu par savu visizvērstāko un atbildīgāko darbu.» Tas J. Šipkēvicam arī ļāvis aptvert, ko nozīmē komponista gandarījums: «Tu kaut ko radi un atdod. Es ticu, ka tas varētu būt sākums kaut kam jaunam.»
Dace Aperāne vedīs Dieva dārzā ar Elzas Stērstes dzeju, savukārt Evija Skuķe jaundarbā Gods iztirzā godīguma jēdzienu latviskajā dzīvesziņā (tautasdziesmās), kristīgās mesas daļā Sanctus Benedictus (ar īstu gregoriskā dziedājuma citātu) un islāma aicinājumā uz lūgšanu. Mūzika, tāpat kā teksti, runā dažādās valodās: komponiste rūpīgi pētījusi skaņas veidošanas atšķirības, kā arī attieksmi pret vārdu un telpu dažādās kultūrās. Komponiste atzīst, ka skandalozs politiskais konteksts viņu neinteresē. «Dievs aicina uz mīlestību, labestību, dāsnumu, bet cilvēki Dieva vārdā dara briesmīgas lietas, tas daudzkārt pierādījies vēstures gaitā.»
Festivāla īpašā viesa - krievu komponista, operas Suņa sirds autora Aleksandra Raskatova - autorkoncertā Sv. Pētera baznīcā 3. septembrī uzmanības centrā būs Missa byzantina (Bizantijas mesa) korim un orķestrim, kuru VAK Latvija kopā ar igauņu diriģentu Andresu Mustonenu šogad jau ir atskaņojis Tallinā un Helsinkos. Lai gan mesa 2013. gadā tapusi pēc Stambulas - Eiropas kultūras galvaspilsētas pasūtījuma, īstais pasaules pirmatskaņojums notika šoziem Tallinā. (Turcijā aizliedza atskaņot Aleluja un citas mesas kristīgās daļas, opuss pat skanēja ar citu nosaukumu.) Atskaņojumus Tallinā, Helsinkos un Rīgā A. Raskatovs velta Sīrijas pilsoņu kara upuriem. Skanēs arī cikls The Seasons' Digest - A. Raskatova radošais dialogs ar Pētera Čaikovska klavierminiatūru ciklu Gadalaiki.
Klasiķu izaicinājums
Atvars Lakstīgala pieņēmis izaicinājumu pirmoreiz mūžā diriģēt Volfganga Amadeja Mocarta Rekviēmu, kurš VAK Latvija, Liepājas simfoniskā orķestra un starptautiska solistu ansambļa sniegumā skanēs Rīgas Sv. Pētera baznīcā 27. augustā, iepriekšējā vakarā tas vainagos festivālu Liepājas vasara. «Tik starptautisks solistu sastāvs te vēl nav bijis: Latvija, Vācija, Ungārija un Meksika,» diriģents saka par solistu kvartetu, kurā ir Margarita Vilsone, Annika Šlihta, Ģula Rabs un Horhe A. Martiness. «Man ir ļoti liela bijība, jo šis ir viens no visskaistākajiem sakrālās mūzikas opusiem, turklāt koris Latvija to dziedājis ar pasaules vislabākajiem orķestriem un diriģentiem,» paskaidro A. Lakstīgala. Programmā arī Mocarta 25. simfonija, kuru viņš sacerējis 17 gadu vecumā.
Austriešu garīgās mūzikas programmu VAK Latvija gatavo slavenā Wiener Singverein vadītāja Grācas Universitātes profesora Johannesa Princa (Austrija) vadībā. Koncertā Rīgas Sv. Pētera baznīcā 31. augustā - viss no Vīnes klasicisma līdz Jaunajai (XX gadsimta) Vīnes skolai.
Rīgas Domā 8. septembrī, godinot Pēteri Vasku 70 gadu jubilejā, diriģents Māris Sirmais un koris Latvija kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un ērģelnieci Kristīni Adamaiti izpildīs programmu, kuras rota ir divi pasaules pirmatskaņojumi. «Šveiciešu XVI gadsimta mistiķa brāļa Klausa teksts ir tik skaists un būtisks, ka nolēmu to komponēt oriģinālajā vācu valodā. Tā ir klusa, bet karsta lūgšana par mums visiem, lai nepazaudējam garīgumu, citādi ar mums būs cauri,» šāds ir P. Vaska jaunā opusa Mein Herr mein Gott vēstījums.