Pirms 25 gadiem Ungārijas mazpilsētā Višegradā dibinātā alianse, kuras mērķis bija veicināt četru postkomunistisko valstu sadarbību un integrāciju ES un NATO, pēdējos gados nespēja definēt kopējus mērķus. Nopietnas domstarpības Višegradas valstu vidū radīja dažādā attieksme pret Krieviju pēc 2014. gada sākumā veiktās Krimas aneksijas un militārā iebrukuma Austrumukrainā.
Migrācijas krīze no jauna ir apvienojusi «Višegradas četrinieku» kopējam uzdevumam - cīņai pret «imigrantu ordām», kas varot apdraudēt «Eiropas vērtības».
Pārnēsā parazītus
Pēdējā gadā migrantu un patvēruma meklētāju plūsma no Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu valstīm uz Eiropu ir sasniegusi agrāk nepieredzētus apmērus. ES dalībvalstu nespēja vienoties par krīzes risinājumu sniegusi iespēju populistiskiem un ksenofobiskiem spēkiem izmantot eiropiešu bažas, lai vairotu pretimigrantu noskaņojumu.
Tādās imigrantiem atvērtās valstīs kā Zviedrija un Vācija ksenofobiskus uzskatus paudušas galēji labējās partijas, kurām nav iespējas ietekmēt politiskos lēmumus, savukārt Višegradas valstīs, kurās ir ļoti neliels iebraucēju īpatsvars, pret migrantiem vērsta retorika izskan ne tikai no opozīcijas, bet arī valdošajiem politiķiem.
Piemēram, Čehijas prezidents Milošs Zemans uzskata, ka musulmaņus ir «teju neiespējami» integrēt Eiropā, savukārt Polijā valdošās partijas Likums un taisnīgums līderis Jaroslavs Kačiņskis izteicies, ka musulmaņi pārnēsā parazītus, kas nekaitē viņiem, toties varot apdraudēt eiropiešus, raksta The Huffington Post.
Mainīs Eiropas vaibstus
Pērn septembrī vairākums ES dalībvalstu atbalstīja Eiropas Komisijas izstrādāto un pretrunīgi vērtēto plānu, kas paredz, ka no migrācijas krīzes visvairāk skartajām Dienvideiropas valstīm Grieķijas un Itālijas uz pārējām ES dalībvalstīm divu gadu laikā tiks pārvietoti 160 tūkstoši patvēruma meklētāju.
Sadales shēma paredz, ka katrai dalībvalstij obligāti jāuzņem zināms skaits patvēruma meklētāju, ko noteica, ņemot vērā attiecīgās valsts iedzīvotāju skaitu, iekšzemes kopproduktu, bezdarba līmeni un iepriekš uzņemto patvēruma meklētāju skaitu.
No Višegradas grupas valstīm pret obligātajām patvēruma meklētāju kvotām balsoja Slovākija, Čehija un Ungārija, kā arī Rumānija (Polija, kuru tobrīd vēl vadīja centriski labējā partija Pilsoniskā platforma, atbalstīja obligāto kvotu sistēmu).
Slovākija, kuras premjerministrs Roberts Fico ES lēmumu uzņemt simtiem tūkstošus cilvēku, pārsvarā no kara sagrautās Sīrijas, nosaucis par «rituālo pašnāvību», kopā ar Ungāriju decembrī vērsās ES Tiesā, lai apstrīdētu dalībvalstu vienošanos par obligātajām patvēruma meklētāju kvotām.
Ungārijas konservatīvais premjerministrs Viktors Orbāns, kurš pērn lika uzsliet vairākus metrus augstu žogu uz valsts robežas ar Serbiju, lai samazinātu nelegālo migrantu straumi, pagājušajā nedēļā paziņoja, ka rīkos referendumu par migrantu kvotām. «Kvotas pārdefinēs Eiropas kultūras, etniskos un reliģijas vaibstus,» viņu citē izdevums The Irish Times.
Saņem Merkeles kritiku
Lielākoties migranti un patvēruma meklētāji ierodas ES, šķērsojot Balkānu valstis. Višegradas valstis ES vadībai piedāvājušas izbūvēt žogus uz Bulgārijas un Maķedonijas robežas ar Grieķiju, kas vairumam migrantu ir pirmā pieturvieta Eiropā.
V. Orbāns uzskata, ka ES migrācijas politika ir izgāzusies, tādēļ viņa valsts piešķiršot «cilvēku un materiālos resursus valstīm, kuras ir gatavas izbūvēt aizsardzības līniju uz dienvidiem no Ungārijas», vēsta EurActiv.com. Slovākijas premjers R. Fico piedāvājis 300 policistus, lai aizsargātu Maķedonijas un Bulgārijas robežu ar Grieķiju.
ES ietekmīgākā politiķe - Vācijas kanclere Angela Merkele - kritizē Višegradas valstu ierosinājumu. Viņa brīdina, ka tādā gadījumā Atēnām vienatnē nāktos tikt galā ar milzīgajām migrantu masām un Grieķija faktiski tiktu izslēgta no Šengenas zonas.