Nav runa, kurš krēsls ir labāks vai sliktāks. Ir jāskatās, kas ir veicamie darbi. Mēs ļoti daudz runājam, ka mums ir jāpalielina finansējums aizsardzībai, pensijām, skolotājiem, medicīnai. Mani nomāc tas, ka nekur neizskan viedoklis, kā mēs nopelnīsim, lai vispār būtu nauda, ko sadalīt. Es visspēcīgāk jūtos saimnieciskajās nozarēs. Piemēram, transports ir ļoti būtiska mūsu tautsaimniecības sastāvdaļa. Mums ir jādara viss, lai šī nozare attīstītos un ar to mēs spētu nopelnīt vēl vairāk, jo ģeogrāfiskā pozīcija un labās attiecības ar kaimiņvalstīm to atļauj.
Ko nozare ir nopelnījusi - kopš esat ministrs?
Šogad, par spīti ģeopolitiskajām krīzēm, mums ir izdevies noturēt kravu apjomus. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir neliels pieaugums, tas jau ir liels sasniegums. Daļa no tām kravām, kas gāja caur Ukrainu, tagad nāk caur mūsu ostām. Tajā pašā laikā ir lietas, ko mēs sākam zaudēt, piemēram, Baltkrievijas kravas. Tāpēc nesen notika apaļā galda diskusijas Minskā, lai saprastu, ko mēs darām nepareizi, kāpēc mēs caur Baltkrieviju vedam tranzītkravas, bet pašām baltkrievu kravām viņi atrod citus koridorus.
Kādu ietekmi uz tranzītu atstājusi karadarbība Ukrainā?
Dzelzceļam ir neliels pieaugums, bet tas nav nozīmīgs. Mēs tagad runājam par lielākām sadarbības iespējām ne tikai ar Baltkrieviju, bet arī ar Turciju. Šeit jau ir lielas iestrādes. Es esmu pārliecināts, ka situācija Ukrainā drīzumā noregulēsies, un pēdējie notikumi rāda, ka process jau ir iesācies. Šajā procesā svarīgi ir nenokavēt momentu un atgriezties Ukrainas tirgū.
Vai vēlēšanu rezultātos bija kādi pārsteigumi?
Biju pārsteigts, ka Saeimā tika sešas partijas. Iepriekš jautājums bija par Reģionu apvienību. Nākamais pārsteigums bija par Saskaņu, kam pārstāvība Saeimā tomēr samazinājās.
Latvijai visu laiku pie varas būtībā ir tā saucamie labējie. Kāpēc tā?
Mūsu labējās partijas nes arī daudz sociāldemokrātisku ideju, tāpēc arī uzņēmējdarbība un veids, kā nopelnīt, bieži vien paliek otrajā plānā. Daudziem politiķiem ir svarīgāk būt populāriem to sociālo grupu vidū, kurām ir grūti izdzīvot, tāpēc tiek izmantotas kreisas idejas.
Tas ir labi vai slikti? Daži ir ļoti iedzīvojušies un jūtas jau pārāk ērti savā krēslā.
Tā gluži nav. Arī šajās vēlēšanās pastāvēja diezgan liels risks netikt pie varas. Nedomāju, ka kāds ir ļoti iesēdējies. Valdības mainās tik bieži, ka ir ļoti grūti realizēt politikas. Tās var īstenot caur budžetu. Viena gada laikā nav iespējams izdarīt reformas. Man ir bijusi iespēja piedalīties pagājušā gada budžeta sastādīšanā un definēt savas galvenās prioritātes - ceļu jomas sakārtošana. Šogad mēs tiešām redzam, ka ceļi tiek remontēti. Jautājums, kas notiks nākamgad? Varbūt visa ceļu nauda tiks atdota medicīnai vai aizsardzībai. Nav konsekvences. Nevar vērtēt to, kā ministrs un nozare ir strādājusi viena gada griezumā. Ir vajadzīgs garāks periods.
Pirmo reizi piedalījāties vēlēšanās un tikāt ievēlēts. Kādas bija pirmās domas, ieraugot rezultātus?
Mani izbrīnīja milzīgais svītrojumu skaits, ko saņēmu. Turklāt diezgan dīvaini bija tas, ka par citiem maniem kolēģiem, kas nāca no Latgales partijas, arī bija daudz svītrojumu. Es nesaprotu, kāpēc, jo viņi ir vietējie un aktīvi darbojušies konkrētā reģiona labā. Varbūt cilvēkiem ir zudusi ticība.
Solvita Āboltiņa saņēma ļoti daudz svītrojumu, palika aiz svītras, tomēr tagad tiek runāts par to, kurā komisijā viņa darbosies. Cik korekti tas ir, ka sabiedrība ar balsojumu parāda savu attieksmi, tomēr tāpat tiek atrasta forma, kā konkrētam deputātam palikt amatā?
Solvita Āboltiņa ir tā, kas satur kopā partiju un spēj uzņemties līdera lomu jebkurā situācijā. Pret viņu tika vērsta ļoti plaša kampaņa. Par mandātu runājot, nekādā gadījumā nevar aizliegt, ka kāds ievēlēts deputāts pieņem citus darba izaicinājumus. Bet nedrīkst būt tā, ka tiek meklēti visādi iegansti un argumenti, lai šo mandātu saņemtu.
Cik liela pārliecība jums ir par Dzintaru Zaķi? Viņš izteicies, ka balsu pirkšanas skandāls ir tikai melnais PR.
Tiesībsargājošās iestādes izvērtēs un pārbaudīs visus faktus. Tas, ko tagad redzam, - signāli nāk no ļoti daudzām vietām. Tajā pašā laikā nevienu nevar apvainot, kamēr nav iegūti kādi konkrēti pierādījumi. Es cienu to, ka Dzintars Zaķis ir atteicies no frakcijas vadības un ir apturējis darbību partijā, kamēr tiek izvērtēti šie fakti. Ja neatklāsies nekas sodāms, Dzintars Zaķis varēs atjaunot visas šīs pozīcijas. Ja izrādīsies citādi, tad, protams, būs arī citi risinājumi.
Kā tas ietekmēs partijas reputāciju, ja Drošības policija atklās viņa vainu?
Tas jau tagad ietekmē partijas kopējo reputāciju, lai arī nekas nav pierādīts. Ietekme ir ļoti spēcīga un negatīva. Turklāt Dzintars Zaķis ir viens no ilgstošajiem partijas līderiem, kas bijis ar Vienotību arī ļoti sarežģītos brīžos.
Turpinot par reputāciju - jūs noteikti sajutāt, ka tā pasliktinās brīdī, kad centāties ielikt Valda Dombrovska biroja vadītāju Olitu Augustovsku lidostas Rīga valdē. Kaut gan mediju un sabiedrības sašutums bija liels, jūs to neņēmāt vērā.
Es nekad neesmu pakļāvies dažādām politiskām spekulācijām. Godīgi varu teikt, ka Olitas Augustovskas iecelšana amatā bija 100% mana iniciatīva. Man lidostā bija vajadzīgs savs cilvēks, kuru es pazīstu un kuram uzticos, lai es spētu koordinēt tos jautājumus, kas ir saistīti ar lidostas attīstību un modernizāciju. Sabiedrība to uztvēra citādi. Bet es vēlreiz saku - Vienotībai uz šo lēmumu nebija nekādas ietekmes.
Tolaik jūs sacījāt, ka Augustovska ir vajadzīga, lai beidzot tiktu skaidrībā ar sarunu noklausīšanās skandālu lidostā. Vai Augustovska ir attaisnojusi uz viņu liktās cerības?
Grūti pateikt. Saikne starp ministriju un lidostu ir uzlabojusies. Jautājums ir, vai viens cilvēks var izmainīt visas lidostas darbu.
Vai viņas iecelšana amatā ir kaut kā uzlabojusi lidostas pārvaldību?
Jāatzīst, ka pilnībā nav gan. Tomēr viens cilvēks to nevar izdarīt. Tur tāpat nepārtraukti parādās dažāda veida negācijas un skandāli.
Neveiksmīgie vilcienu iepirkumi. Vai jūs apzināties, ka tie rada milzu risku, ka starptautiskajā arēnā Latviju vairs neuztvers nopietni?
Protams. Diemžēl mūsu puses izpildījums negatīvo iespaidu par Latviju palielina. CAF ir milzīgs koncerns, kas patiešām ir spējīgs saražot vilcienus, bet sarunas par līgumu noslēgšanu tika organizētas tik nemākulīgi un neprofesionāli, ka rezultāts diemžēl ir likumsakarīgs. CAF gadījumā mēs bijām vistuvāk vilcienu piegādei. Bija nepieciešams mainīt dažus līguma punktus, bet tas nesaprotamu iemeslu dēļ netika izdarīts.
Kas pie tā ir vainīgs?
Šeit nevar vainot tikai Pasažieru vilciena valdi, kas bija sarunu vadītāja. Aizbraukt uz Spāniju, parakstīt tādu līgumu, kas nekvalificējas naudas saņemšanai, tā ir noziedzīga pieeja. Tas būtiski grauj valsts reputāciju. Protams, ir jāskatās uz visu šo sadarbības modeli kopumā. Lai arī tas nav populāri, bet ar to atalgojuma un kompetences līmeni, kāds ir daudziem valsts uzņēmuma vadītājiem, mēs nevaram vēlēties labu pārvaldību. Piemēram, ja lidostas vadība saņem 20 reižu mazāk nekā jebkuras aviokompānijas vadība, kas darbojas Rīgas lidostā, ko mēs varam gaidīt? Es nesaku, ka tā nav kompetenta, bet mums ir vajadzīgi cilvēki, kas būtu profesionāli lidostas menedžeri ar starptautisku pieredzi.
Un tomēr, turpinot par vilcieniem, - cik lielu redzat pats savu atbildību par neveiksmīgajiem iepirkumiem?
Vilcienu sāga sākās 2009. gadā. Kopš tā laika ir nomainījušies četri ministri, bet visu šo laiku ir bijušas kaut kādas problēmas. Stadler gadījumā Pasažieru vilciens bija novests tādā situācijā, ka, ja mēs šo līgumu noslēgtu, tas būtu otrs Liepājas metalurgs un valstij vajadzētu maksāt naudu Stadler, jo pats Pasažieru vilciens to nevarētu izdarīt.
Jaunā Pasažieru vilciena valde strādā kopš vasaras. Vai bija jēga to mainīt? Ko jaunā valde ir izdarījusi?
Pasažieru vilciena valde ir izstrādājusi četrus tālākās darbības scenārijus saistībā ar jaunu vilcienu piegādi. Tā ir izpētījusi ārvalstu pieredzi, kā pasažieru vilcieni darbojas. Mums ir visas iespējas veiksmīgi strādāt. Piemēram, Helsinku piepilsētas satiksmi veido apmēram 20 000 pasažieru, tas ir tikpat, cik Latvijā. Kāpēc tur cilvēki var braukt jaunos un ērtos vilcienos un neviens nerunā par uzņēmuma bankrotu?
Un kāpēc nerunā?
Tas ir jautājums par pārvaldību un infrastruktūras finansēšanu. Mums, piemēram, ir ļoti neefektīva biļešu tirdzniecības sistēma. Ir jāatzīst, ka konduktori un kasieri ir vēsture, tur aiziet milzīgi resursi. Vispareizākā rīcība ir aizstāt tos ar biļešu automātiem un atrast šiem cilvēkiem piemērotu nodarbošanos. Iedomājieties kases Rīgas Dzelzceļa stacijā. Rudens dienas vidū pie kases pieiet viens vai divi cilvēki stundā, savukārt siltā vasaras rītā rindas nav iespējams izstāvēt. Tajā pašā laikā izmaksas biļešu kasu uzturēšanai ir nemainīgas. Kāpēc to vietā nevar būt automāti? Tas nemaksā lielu naudu.
Tātad ideja ir nomainīt kasierus ar biļešu tirdzniecības automātiem. Kā tas palīdzēs jaunu vilcienu jautājumā?
Tā ideja ir sakārtot uzņēmumu iekšienē, nodrošināt visu nelietderīgo tēriņu samazināšanu. Tad atbrīvosies finanšu resursi, kas ļaus vilcienus iegādāties pakāpeniski. Tāds ir izvēlētais modelis.
Vai Latvijā ir labi ceļi?
Jā. Ne visi, bet ir labi ceļi. Piemēram, ja gribam aizbraukt no Rīgas līdz Kauņai - līdz robežai ideāls ceļš, tālāk tik labs vairs nav. Arī par Vecpiebalgas ceļu runājot - pirmie desmit kilometri labi, pēc tam - katastrofa. Varu iepriecināt - nākamgad šajā posmā tiks veikti ļoti apjomīgi darbi. Latvijas galvenie ceļi tiek sakārtoti, un tas notiek ātros tempos. Mēs esam panākuši, ka reģionālo asfaltēto ceļu sakārtošana ir iespējama par fondu līdzekļiem. Līdz šim tādas iespējas nebija.
Bieži var novērot, ka neilgi pēc ceļa uzbūvēšanas tiek nolemts sākt remontdarbus. Kāpēc tā notiek?
Tas nav pieņemami, un tā nedrīkst darīt. Kad ceļš tiek uzbūvēts, tajā ir jābūt iebūvētām visām komunikācijām, un piecus gadus to nedrīkst aiztikt. Tā problēma ir saistīta ar projektēšanu. Kad tiek veidots projekts, tajā ir jāieliek viss, kas šajā posmā būs, piemēram, arī kanalizācijas caurules. To apliecina arī situācija, kad applūda viena no Dienvidu tilta piebrauktuvēm. Tā ir projektēšanas vaina. Kas attiecas uz valsts ceļiem - no šī gada darbu ir sācis kompetences centrs, kas daudz plašāk skatīsies uz ceļu kvalitāti.
Pirms dažām nedēļām sacījāt, ka top plāns pilnībā mainīt ostu pārvaldības sistēmu. Galvenais iemesls šīm pārmaiņām bija, ka nespējat tikt galā ar Rīgas brīvostas šefu Loginovu. Kas ir tā pamatā?
Nav jau tā, ka Loginovs ir galvenā problēma Rīgas ostā. Šai ostai noteikti ir vajadzīgs risināt menedžmenta jautājumu, lai tā spētu realizēt lielos projektus, lai spētu piesaistīt tās kravu plūsmas, kas potenciāli Rīgas ostai ir. Tomēr redzu, ka nav līdz galam vēlmes piesaistīt jaunas investīcijas. Konkrētais konflikts ar Loginovu bija par to, ka netika noslēgts līgums ar stividoriem par pārvākšanos no eksporta ostas un Andrejsalas uz Krievsalu. Šo jautājumu ar Loginovu esam pārrunājuši, un darbs aktīvi notiek.
Tagad, kad esat salīguši ar Loginovu, plāns par pārvaldības sistēmas maiņu tiek atcelts?
Nē, nekādā gadījumā. Pārvaldība ir jāuzlabo.