Dienaskārtībā nonācis arī jautājums par kohēzijas politiku - pēc jaunā modeļa Latvijas daļa, ko saņemam no ES fondiem, var samazināties par aptuveni 700 miljoniem latu. Dienas aptaujātie Eiropas Parlamenta deputāti ir vienisprātis, ka jācīnās par vienlīdzīgiem un taisnīgiem tiešmaksājumu nosacījumiem.
Eiroparlamenta deputāts Ivars Godmanis (LPP/LC) atklāj, ka Eiropas Komisijas (EK) pētījumā aplūkoti vairāki varianti: dalībvalstīm par hektāru maksāt vienādu summu, nepiešķirt mazāk kā 80% no ES vidējā tiešmaksājuma, pielietot izlīdzināšanu, kā arī vērtēt pēc objektīvajiem kritērijiem. Vienīgais Latvijai un citām valstīm neizdevīgais variants esot šobrīd apspriestais. «EK ir vadījusies pēc principa - Francija, Itālija un Vācija ir ar mieru samazināt savus pašu tiešmaksājumus ar nosacījumu, ka ieguvējas ir lielās valstis kā Rumānija, Polija un Spānija. Tām ir cits politiskais iespaids ES nekā mazajām valstīm un ar ekonomiku šim priekšlikumam sakara nav,» spriež I. Godmanis.
Lauksaimnieku atbalstam sagatavota vēstule, ko parakstīs Baltijas valstu eirodeputāti, tajā pausts - katrai valstij jāsaņem ne mazāk kā 80% un ne vairāk kā 120% no vidējiem tiešmaksājumiem, stāsta Sandra Kalniete (Vienotība). Lielākā daļa deputātu arī centīsies tikties ar lauksaimniekiem.
«Nav nepieciešama īpaša skaņošana, vismaz septiņiem deputātiem ir vienota nostāja - mums ir svarīga godīga konkurence, attīstības līmeņa izlīdzināšana, bet EK piedāvātais lauksaimniecības politikas plāns tam neatbilst,» saka eiroparlamentāriete Inese Vaidere (Vienotība). Arī Tatjana Ždanoka (PCTVL) norāda - lai arī ikdienā deputāti strādā dažādās grupās ar pretējiem uzstādījumiem, reizēm valsts pārstāvjiem ir vienota pozīcija, un arī lauksaimnieku intereses ir viens no šādiem gadījumiem.
«Mēs kā valsts neesam izpratuši, ka ES lietas ir iekšpolitika, nevis ārpolitika,» komentē Krišjānis Arturs Kariņš (Vienotība), norādot, ka Latvija ierēdniecības sektorā nav bijusi pietiekami pārstāvēta un nav sekots līdzi stratēģiju izstrādei - ja par lauksaimniecības tiešmaksājumiem iestājušies paši zemnieki, tad kohēzijas politikai nav pievērsta pietiekama uzmanība, jo nav nevienas konkrēti ieinteresētas grupas. I. Vaidere norāda, ka tieši tādēļ atbildība būtu jāuzņemas premjerministram. «Pēdējā svira ir, ka premjers ES padomē uzliek veto budžetam,» saka eirodeputāte. Par šādu risinājumu skeptisks ir Alfrēds Rubiks (SC), kurš norāda - Latvijai vajadzētu vienoties ar vēl trim četrām valstīm, pretējā gadījumā «klerki izdomās, kā atspēlēties». Vienāda procenta piemērošanu visām ES valstīm, ES fondu līdzekļus piešķirot 2,5% apmērā no valsts iekšzemes kopprodukta, K. A. Kariņš salīdzina ar mēģinājumu visiem zaldātiem iegādāties 42. izmēra zābakus. Viņš norāda - aina ir neskaidra, taču pagaidām ES fondu sadalē Latvija izskatās pēc zaudētājas.