Viņi atbraukuši no Valmieras, Ķeguma, Ogres, Dobeles, Kocēniem, Rīgas, Jēkabpils un ierīkojuši nometni Ložmetējkalnā Tīreļpurvā. Šiem jauniešiem nav sveši arī mūsdienu varoņi, vienas vienības komandieris ir Poters…
Nometnē ir uzceltas teltis, kur pārlaist nakti, un vairākas nojumes, kurās notiek visām vienībām kopīgi pasākumi. Katra vienība ierīko savu apakšnometni, kuru īpaši izceļ noformējums - smilšu maisu nocietinājums ar Dvēseļu puteņa laika ložmetēja maketu, petrolejas lampa - lukturis pie priedes stumbra, gluži kā kuģa mastā. Kūp ugunskuri. Jaunieši ar cirvjiem un nažiem gatavo skalus no sausākajiem egļu zariem, no meža tiek iznesti sakritušie koki, griež zāģi. «Nometnē par visu jārūpējas pašiem, te nav mammas. Viens otrs pirmo reizi ņem rokā cirvi, lai iemācītos skaldīt malku. Slapjā laikā jāprot iekurt ugunskuru, lai pagatavotu ēdienu, jāuztur siltums teltī. Vadītāji dod zināšanas, bet pieredze un prasme jāgūst pašiem,» stāsta skautu virsvadītājs Nils Klints.
Šogad, Ziemassvētku kauju 95. gadadienā, Latvijas Kara muzeja darbinieki, kas ir Latvijas vēstures entuziasti, sadarbībā ar militārās vēstures klubu Redut sarīkoja nometnes dalībniekiem īstu «strēlnieku dienu». Ierindas apmācības, arī izvēršanās ķēdē, kam var būt praktisks pielietojums, piedaloties meklēšanas darbos. «Saldajā ēdienā» straujš maršs un izvēršanās ķēdē ar īstām Pirmā pasaules kara laika šautenēm. Reti kurš puika nav redzējis kara filmas un pēc noskatīšanās sakāpinātā adrenalīna ietekmē bakstījis savus vecākus ar veikalā izdīktu vai paša iztēles pielāgotu šaujamo. Šeit viss ir pa īstam, tikai patronu jauniešiem nav… Pēc straujās soļošanas vienam otram pirmā sajūsma arī beidzas, jo izrādās, ka šaujamais ir smags un neparocīgs. Svarīgi, ka iegūta sajūta - karš nav jautra spēle, bet gan smags un bīstams darbs, kur neuzmanība un rīkojuma neprecīza izpilde var maksāt dzīvību, šoreiz gan var tikt cauri ar atspiešanos.
Nometnes aktīvā dienas daļa sākas un beidzas ar valsts karoga pacelšanu, nolaišanu un dziesmu, arī pirms ēdienreizes ir kopīga lūgšana un pateicība - tās ir tradīcijas un patriotisma skola. Žēl, ka skautu un gaidu piedzīvojumos nav izdevies iesaistīt krievu valodā runājošās skolas (ir tikai viena vienība Zilupē), arī šeit jūtama vēstures izpratne un saldējošā elpa, varbūt skautu tradicionālā sveiciena dēļ? Tomēr tā drīzāk ir vēstures nezināšana, jo skauti ir pasaules lielākā jaunatnes organizācija, kas dibināta 1905. gadā.
Skautu organizācija ir zināmā mērā sabiedrības spogulis, jo, tāpat kā mūsu valstī, trūkst atbildīgu un spējīgu vīriešu reproduktīvajā vecumā, kas blakus saviem diviem maizes darbiem būtu gatavi veikt brīvprātīgu darbu nākotnes labā.