Andalūzijas gaspačo neapšaubāmi ir starptautiski vispazīstamākā no visām līdzīgā tehnikā gatavotām spāņu aukstajām zupām. Andalūzijā katrai ģimenei ir sava gaspačo recepte, cik nu recepte, jo nekad mūžā neesmu redzējusi nevienu andalūzieti mājas apstākļos lietojam kulinārijas svarus, lai nosvērtu sīpolus vai gurķus pareizās proporcijās. Katrā ģimenē gaspačo gatavo pēc garšas, un šī paaudzēs mantotā ģimenes garša arī noteic, cik tumīga un krēmīga konsistence būs zupai, kas ledusskapī glabājas stikla krūkā, gatava tikt izdzerta no glāzes, lai veldzētu saules nogurdināto slāpes. Gaspačo dekorēšana ar smalki sagrieztiem dārzeņiem vai citām piedevām ir restorānu jaunievedums, lai zupa kļūtu ēdājiem atraktīvāka.
Tomāts var šo zupu gan sabojāt, gan darīt izcilu. Un šeit vietā ir neliela, iespējams, šokējoša atkāpe. Tomātam Andalūzijas gaspačo ir tikai sekundāra loma. Gaspačo ir viena no daudzām uz etiķī un olīveļļā izmērcētas sakaltušas maizes bāzes gatavotām aukstajām zupām. Otra visai līdzīga zupa ir salmoreho (spāniski salmorejo), kur etiķa, eļļas un maizes bāzei arī pievieno tomātus, ķiploku un cieti vārītas olas. Tieši tāpat uz etiķa, eļļas un maizes bāzes, pievienojot tomātus, mandeles un ķiploku, gatavo zoko (spāniski - zoco) un, pievienojot mandeles un ķiploku, top aho blanko (spāniski - ajo blanco). Andalūzijas gaspačo radniecīga zupa ir Velvas provincē - mētru gaspačo (spāniski gazpacho de hierbabuena), kur jau minētajai zupas bāzei pievieno tumšās olīvas, ķiploku, cieti vārītas olas un dārzā izaugušās mētras. Tās var būt kalnumētras, krūzmētras, citronmētras.
Traukā liek gabalos salauztu maizi, pārlej ar heresa etiķi, pievieno gabalos sagrieztus dārzeņus - papriku, gurķus, tomātu mīkstumu bez mizas, sāli un eļļu. Izmaisa, pārliecinās, ka maizes gabali ir trauka apakšā, jo tiem ir jāizmirkst. Trauku noslēdz ar vāku un liek ledusskapī nostāvēties uz nakti. Nākamajā dienā pievieno sīpolu un ķiploku un visu sablendē. Ja zupu vēlas krēmīgāku, tajā iestrādā vairāk eļļas, ja šķidrāku - ūdeni. Gaspačo ir sātīgs, jo spāņu saimnieces ir dāsnas ar eļļu. Zupu sastrādājot emulsijā, eļļa netiek žēlota - uz 1 kg tomātu var tikt izliets līdz pat 400 ml eļļas. Lai iegūtu izcili viendabīgu zupu, to beigās izkāš caur sietu. Ceļ galdā aukstu ar, protams, vīnu! Vislabāk derēs labi atdzesēts sausais heress.