Visu naudu nenopelnīsi

Konkurence darba tirgū, cīņa par savu pozīciju pretējā dzimuma acīs ir pietiekami spraiga, tādēļ arvien vairāk cilvēku patiesi interesējas par savu resursu, arī veselības, kvalitāti. No šī viedokļa tēma par uztura (ne)veselīgumu ir saistoša, attiecīgi ārstiem un dietologiem ir kur izvērsties. Tomēr labu vēlošajiem speciālistiem un sev labu gribošajiem rekomendāciju uzklausītājiem vajadzētu ņemt vērā, ka ar produktu sastāvdaļu un to ietekmes uzskaitījumu vien nepietiks, lai mēs to lietošanā kļūtu prātīgāki. Proti, ļoti daudz paradumos nosaka sociālās dzīves ritms, nepieciešamība operatīvi sapurināties, saglabāt ilgstoši mundrumu utt. Veidojas paradokss: mēs gribam būt veselīgāki, lai būtu veiksmīgāki, bet vienlaikus veiksmīgums vispārpieņemtajā izpratnē nozīmē neveselīgu dzīves veidu. Citiem vārdiem sakot, jo mazāk mēs paši kultivēsim vēsti, ka stilīgi ir «dzīvot uz pilnu klapi» - pelnīt naudu, vienlaikus būt sportiskam, vienlaikus nebūt nūģim dažādos burziņos utt. -, jo vairāk paliks laika miegam, vienkāršai «nekā nedarīšanai» (baložu vērošana parkā...), un produktu ķīmiskā sastāva pētīšana, kaloriju skaitīšana kļūs nebūtiskāka. Jo stresa, steigas būs mazāk, jo saturīgāka būs atpūta. No cilvēka prāta možuma viedokļa nav lielas atšķirības, kā sevi bendēt - ar aizdomīgiem dzērieniem vai blenšanu televizora ekrānā, jo «nav vairs spēka, kaut kā taču jāizvēdina smadzenes».