Darbojoties līdzās ekrānlasītāja programmai, tas ar intonāciju un uzsvariem lasa teikumus latviešu valodā, izrunājot arī mērvienības un ciparus. Tā neredzīgie guva iespēju ne vien lasīt ziņas portālos, bet arī mācīties, strādāt - kas nozīmē arī integrāciju sabiedrībā. Kopš 2007. gada tehnoloģijas attīstījušās galvu reibinošā ātrumā, taču Visvaris nav gājis laikam līdzi.
«Žēl, ka nav alternatīvas un nekas nav atjaunināts. Kopš programma radīta, tā nav piedzīvojusi nekāda veida uzlabojumus, nav izlabotas izrunas un citas nepilnības. Tehnoloģijas attīstījušās, citviet pieejami jaunās paaudzes sintezatori, kas pietuvināti cilvēka balsij,» atklāj Latvijas Neredzīgo biedrības (LNB) centrālās valdes loceklis un datorspeciālists Pēteris Locāns. Viņš piebilst, ka Visvaris esot neaizvietojams palīgs visiem Latvijas neredzīgajiem, kuru darbs saistīts ar datoru: «Programma nav slikta, savā laikā tā tika labi izstrādāta, turklāt nepārslogo datoru - nav ietilpīga un sarežģīta -, uzstādīt to ir pa spēkam ikvienam datora lietotājam, un Visvaris joprojām lejupielādējams bez maksas.»
Ka Visvaris ir tehnoloģiski un morāli novecojis, atzīst neredzīgie arī Liepājā: «Rodas arvien vairāk jaunu programmu, ko Visvaris neatpazīst un nespēj nolasīt,» saka Liepājas Neredzīgo biedrības valdes priekšsēdētājs Māris Cīrulis. Viņš datoru plaši izmanto ikdienā, taču Visvara nesaderība ar daudzām citām programmām radot šķēršļus. M. Cīruļa kolēģis Gatis Preiss Dienai skaidro, ka Visvaris nolasot visu, kas redzams datora ekrānā, atliekot vien «staigāt» ar bultiņām pa ikonām. Lai arī Gatis pats ir neredzīgs, viņš tehnoloģijas iemācījies pārvaldīt tik labi, ka Liepājas Neredzīgo biedrībā māca ar datoru strādāt citus - visi, kuri bijuši ieinteresēti, datorprasmes Gata vadībā jau apguvuši. Tomēr, ja Visvaris tiktu uzlabots, pavērtos plašākas iespējas un varētu rīkot jaunus kursus.
Ko varētu darīt lietas labā? - P. Locāns saka, ka viss atkarīgs no pašu iniciatīvas: «Mums vajadzētu piesaistīt finansējumu un atrast sadarbības partneri - tehnoloģiju uzņēmumu, kurš programmatūru būtu gatavs atjaunot.» Arī šoreiz LNB pārstāvji raugoties Eiropas Savienības (ES) fondu virzienā.
Solīts makā nekrīt
2006. gadā Sociālās integrācijas centra pārstāvji solīja, ka, izmantojot jauno programmu, cilvēki ar daļēju vai pilnīgu redzes zudumu varēšot apgūt daudz vairāk profesiju papildus tolaik pieejamajām rūpnīcas komercdarbinieka un cilvēkresursu vadības speciālista profesijai. Taču tas nav noticis. Kā Dienai skaidro Dace Baraka, SIVA direktora vietniece sociālās rehabilitācijas jomā, pašlaik aģentūra strādājot vienīgi ar vājredzīgajiem, un viņiem esot iespēja izmācīties par informācijas ievadīšanas operatoriem. Savukārt neredzīgo cilvēku integrēšana sabiedrībā esot LNB ziņā - organizācijas paspārnē darbojas rehabilitācijas centrs, un tā pakalpojumus apmaksā valsts. Profesiju apguve gan netiek piedāvāta, tomēr, pēc P. Locāna teiktā, par valdības atbalstu LNB nevarot sūdzēties. Dzīvi neredzīgajiem atvieglojusi apmaksātu asistentu programma, taču bez pavadoņa neredzīgie uz ielām joprojām nevarot justies droši - viens no iemesliem ir tas, ka daudzi autovadītāji neievēro balto spieķi un nedod ceļu.
Turklāt ar šķēršļiem saskaras pat krāsu redzes invalīdi, kuru skaits Latvijā pārsniedzot 50 tūkstošu. Latvijas Televīzijas raidījums 4. studija atklājis, ka šiem cilvēkiem - galvenokārt vīriešiem - apgrūtināta valsts iestāžu pieejamība. Grūtības radot kārtas numuru saskatīšana uz elektroniskajiem tablo, kas visbiežāk ir sarkani uz melna fona. Tāpat jāmulst pie skārienjutīgajiem displejiem, kuros jānorāda apmeklējuma iemesls. Veselības ministrijā atzīst, ka neviens likums neregulējot konkrētu burtu izmēru, krāsu kombināciju un izvietojumu uz tablo. Tas gan nozīmē, ka Latvija līdz galam nav pildījusi savu apņemšanos gādāt, lai invalīdi, tostarp neredzīgie, varētu baudīt rīcības neatkarību, sociāli un profesionāli integrēties sabiedrībā, kā noteikts valstij saistošajā ES pamattiesību hartā.
Dzirdēt sejas izteiksmi
Tikmēr ārzemēs tiekot radītas arvien jaunas programmas, kas neredzīgajiem ne vien atvieglo dzīvi, bet ļauj to baudīt. Piemēram, Polijā un Somijā televīzijas raidījumu subtitri tiekot raidīti arī audio formātā. Savukārt Francijā lielākā neredzīgo un vājredzīgo atbalsta organizācija - Valentīna Avī asociācija - radījusi īpašu tehniku, sauktu par audiovīziju, kas redzes invalīdiem ļauj sekot vizuālajiem medijiem, piemēram, filmām. Audiovīzija filmas klusuma brīžus aizpilda ar aizkadra balsi, kas apraksta filmas vizuālos elementus - no aktieru sejas izteiksmēm un kustībām līdz kostīmiem un telpas dekoriem. Kinoteātrī vai teātrī redzes invalīdi saņem bezvadu austiņas, kas ļauj autonomi sekot filmai vai uzvedumam. Šādas iespējas Latvijā vēl nav pieejamas, taču šis tas «atlecot» no kaimiņvalsts Krievijas - vairākām viņu filmām radīts audio apraksts, un šo brīvību dzirdot «redzēt» kino izmantojis arī P. Locāns.
Redzes invalīda statuss Latvijā ir aptuveni desmit tūkstošiem cilvēku.