Neīstos pārbauda
Pirmkārt, VK uzskata, ka 233,1 tūkstoti latu NVA izlietojusi prettiesiski, atzīstot par bezdarbniekiem cilvēkus, kuri bijuši pašnodarbinātie vai kuriem bijušas darba attiecības. Laika posmā, kad tika veikta VK revīzija - no 2008.gada sākuma līdz 2009.gada maijam, kontrolieri konstatējuši nepilnus astoņus tūkstošus šādu gadījumu. Savukārt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra šiem «bezdarbniekiem» izmaksājusi pabalstus kopumā Ls 434 tūkst. apmērā.
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) vadītāja Baiba Paševica Dienai skaidroja, ka lēmums par bezdarbnieka statusa piešķiršanu tiek pieņemts vienā dienā un visu sniegto ziņu patiesumu cilvēki apliecina ar parakstu. Neskatoties uz to, NVA pārbauda šos datus, vidēji mēnesī NVA anulē bezdarbnieka statusu 10 tūkstošiem cilvēku, dažkārt cilvēku sniegtā informācija ir patiesa, bet bijušais darba devējs nav laikus informējis attiecīgās iestādes, citkārt cilvēki apzināti maldina NVA. Aģentūras vadītāja uzsver, ka izmaksātie pabalsti pēc šādu pārkāpumu atklāšanas tiek atgūti.
Apliecību neiegūst
Otrkārt, par neefektīvu līdzekļu izmantošanu VK uzskata arī to bezdarbnieku apmācību dažādu kategoriju transportlīdzekļu vadīšanā, kas nevīžo nokārtot eksāmenu autovadītāja apliecības iegūšanai. Līdz pērnā gada septembrim Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) nav piešķīrusi tiesības 987 jeb 45% no mācības pabeigušajām personām. Šo cilvēku apmācībā izmantoti valsts līdzekļi 435,8 tūkstošu latu apmērā. NVA iebilst: pēc autoskolas eksāmenu nokārtošanas cilvēkiem ir tiesības likt CSDD eksāmenu vēl trīs gadus, un, tā kā par šo pārbaudījumu bezdarbniekiem ir jāmaksā no savas kabatas, nereti rocība neļauj nekavējoties iegūt apliecību.
Treškārt, VK secinājusi, ka programmā, kurā darba devējs daļēji tiek finansēts darbinieka algošanai, 127 personas tikušas pieņemtas darbvietā, kurā tās strādājušas iepriekš, līdz ar to radot aizdomas, ka tādā veidā tiek iegūts tikai valsts budžeta finansējums, nevis radītas darbvietas. B.Paševica piekrīt, ka šāda problēma pastāv, un, lai to ierobežotu, tiks veikti grozījumi normatīvajos aktos.
Visbeidzot VK arī pārmetusi, ka NVA kursos māca to, kas nav vajadzīgs. Piemēram, 411 cilvēku izglītošanā pārdevēja arodā, lai arī bez darba reģistrēti 22 tūkstoši pārdevēju. B.Paševiča gan norāda, ka aktīva potenciālo pārdevēju apmācība notikusi 2008.gada sākumā, kad Latvijas reģionos jaunas tirdzniecības vietas intensīvi atklāja dažādas tirdzniecības ķēdes un pieprasījums bija.