Premjers VL-TB/LNNK piedāvājis vadīt Tieslietu ministriju, vēlēdamies šajā amatā redzēt vienu no bijušajiem tieslietu ministriem - Gaidi Bērziņu vai Dzintaru Rasnaču.
Ņemot vērā Dz. Rasnača lielo parlamentārā darba pieredzi, kādas nav vairākumam šīs frakcijas deputātu, viņš, visticamāk, paliks strādāt Saeimā. Taču, ja valdībā būs G. Bērziņš, deputāta mandātu uz ministru pilnvaru laiku iegūs Jānis Iesalnieks, par kura radikālajiem izteikumiem sociālajos tīklos bija izskanējušas bažas. J. Iesalnieks ir dzimis 1984. gadā, beidzis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti. VL līdzpriekšsēdētājs Imants Parādnieks, kurš pie premjera piektdien bija ieradies kopā ar jaunāko Saeimas deputātu Jāni Dombravu (22), ir pārliecināts, ka J. Iesalnieks ar savu darbību nevienam rūpestus nesagādās. VL-TB/LNNK frakciju Saeimā varētu vadīt Einārs Cilinskis (VL), kurš bijis Augstākās padomes deputāts. Viņš arī esot piedāvājis kļūt par vecāko konsultantu līdzšinējam frakcijas vadītājam Mārim Grīnblatam, kurš 10. Saeimā nav ievēlēts. I. Parādnieks šo izvēli atbalsta, un M. Grīnblats apstiprināja, ka piedāvājumu pieņems. Līdz ar to, pēc kolēģu domām, frakcijas darbība varētu būt prognozējama.
Piektdien uz tikšanos ar V. Dombrovski bija ieradusies arī Zaļo un Zemnieku savienības vadība, ar kuru valdības veidotājs vienojies par Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas likvidāciju. Tās funkcijas divu līdz triju mēnešu laikā varētu nodot Vides ministrijai. Jauno - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju varētu vadīt tagadējais vides ministrs Raimonds Vējonis. Zemkopības ministrs, visticamāk, arī turpmāk būs Jānis Dūklavs. ZZS vēlas vadīt arī Labklājības ministriju, bet tagadējo ministru Uldi Auguli deleģēt citā amatā. Ja ZZS iegūs iespēju vadīt Satiksmes ministriju, visticamāk, tieši tā tiks uzticēta U. Augulim. Viņš šo iespēju Dienai nevēlējās komentēt, «jo man pašam nekas nav skaidrs un vēl nekas nav zināms». Tā varētu būt tiesa, jo Vienotība pati vēlas uzņemties atbildību par satiksmes jomu, ZZS piedāvājot Ekonomikas ministriju, kuras vadībā U. Augulim sevi esot grūti iedomāties. Ja Ekonomikas ministrija paliek Vienotībai, kandidāts būtu jāvirza Pilsoniskajai savienībai, un pretendentu vidū ir arī partijas līderis Ģirts Valdis Kristovskis, kura līdzšinējā darbība gan vairāk bijusi saistīta ar ārlietu un drošības jomu. Viņš un Artis Pabriks minēti arī kontekstā ar ārlietu ministra posteni. Ģ. V. Kristovskis pieļāva, ka varētu strādāt valdībā, bet neatklāja, kādā amatā.
Skaidrības nav arī par vienu no svarīgākajiem - finanšu ministra portfeli, kurš pienāktos premjera pārstāvētajam Jaunajam laikam, taču neoficiāli zināms, ka Vienotība piedāvājusi to ZZS. Neoficiāli minēts, ka finanšu ministrs varētu būt tagadējais ekonomikas ministrs Artis Kampars, kurš Dienai atbildēja: «Šobrīd man neviens to nav piedāvājis, tāpēc tādu iespēju neesmu izskatījis.» No politiķa atbildes radās iespaids, ka viņa pāriešana uz Finanšu ministriju ir maz ticama. Bija iespaids, ka piektdien partijas vēl nebija vienojušās par jomu sadalījumu koalīcijā un sarunu par amatiem turpinās pirmdien. Nav zināms, kam tiks uzticēta Izglītības un zinātnes ministrija, par kuru interesi bija izrādījusi arī VL-TB/LNNK, kurai gan plānots atvēlēt tikai vienu posteni. Kuluāros dzirdēts, ka VL-TB/LNNK piedāvājusi izglītības ministra amatam Latvijas Universitātes doktori Vinetu Poriņu.