Dokumentā teikts, ka līdz 2030. gadam dubultosies to kuģu skaits, kas strādā Baltijas jūrā, bet naftas transports palielināsies par 64%. Savukārt kruīzu un prāmju satiksme šajā laikā palielināšoties par 600%, raksta The Local.
Tiek prognozēts, ka līdz 2030. gadam Baltijas jūras reģiona valstis par sešdesmit reizēm palielinās vēja enerģijas ieguves apjomus, tādēļ ievērojamu daļu no tās dos vēja parki jūrā.
WWF uzskata, ka līdz šim ap Baltijas jūru esošo valstu nespēja strādāt kopā un sliktā plānošana novedusi pie pretrunīgiem lēmumiem, kas vēl vairāk var pasliktināt jau tā sagandēto jūras vidi. Kā piemēru organizācija nosauc Zviedrijas lēmumu atcelt nodokli mēslojumam. «Bez labākas plānošanas mēs līdz 2030. gadam riskējam iegūt «Mežonīgos Rietumus», konfliktus starp dažādām interesēm un postu neaizsargātai jūrai,» teikts ziņojumā.