Tagad viņa partijas biedri Saeimā meklē veidus, kā kavēt Latvijas pievienošanos eirozonai. LZP arī nolēmusi Rīgas domes vēlēšanās startēt ar atsevišķu sarakstu, kas rada iespaidu par neafišētu sadarbību ar domē valdošo Saskaņas centru. No tā LZP nav norobežojusies, un ir iespaids, ka partija varētu piedāvāt tagadējam mēram Nilam Ušakovam (SC) pēc vēlēšanām trūkstošās balsis.
Zaļo un Zemnieku savienības frakcijā Saeimā no 13 deputātiem Zaļās partijas biedri ir četri - Ingmārs Līdaka, partijas līdzpriekšsēdētājs Raimonds Vējonis, bijušais Daugavpils mērs Rihards Eigims, kurš guvis pieredzi vairākās partijās, kā arī Kārlis Seržants, kurš LZP iestājās piecus gadus pēc tam, kad I. Emsis īstenoja savu vēsturisko lomu. Tagad K. Seržants visskaļāk prezentē ZZS skeptisko attieksmi pret eiro ieviešanu un kopā ar frakcijas kolēģiem gatavo priekšlikumus eiro ieviešanas likumā, kas koalīcijai varētu nepatikt. «Mēs neesam pret eiro, bet pret pievienošanos eirozonai 2014. gadā,» Dienai otrdien apgalvoja K. Seržants, kurš sagaidot no valdības vadītāja «atklātu valodu ne tikai par to, kas būs labs no eiro ieviešanas, bet arī, kas būs slikts». Uz jautājumu, kā ZZS rīkotos, ja būtu valdībā, viņš skaidri neatbild.
Nevēršas pret Ušakovu
Otrdien sociālajā tīklā www.twitter.com LZP līdzpriekšsēdētājs Viesturs Silenieks paziņoja, ka svētdien, 13. janvārī, LZP atzīmēs 23. gadadienu - tā dibināta 1990. gada janvārī, vēl pirms neatkarības atjaunošanas. Savulaik zaļajiem vieniem nebija izredzes iekļūt Saeimā, bet jau vairāk nekā desmit gadu viņi tajā ir - tik ilgi LZP kopā ar Latvijas Zemnieku savienību veido Zaļo un Zemnieku savienību, taču tām nav bijusi doma pārtapt vienā partijā, jo kā viena, tā otra vēlas saglabāt savu identitāti, ko uzsvēra arī LZS priekšsēdis Augusts Brigmanis. Atšķirībā no vairākām citām partijām LZP nav ne tikai izjukusi, bet pat kļuvusi skaitliski lielāka, apvienojot ap 600 biedru. Tiesa, tā kļuvusi par tādu kā politisko patvērumu dažādu uzskatu pārstāvjiem, kuri visi kā viens atsaucas uz sev simpātisko zaļo ideju un to, ka LZP saglabājusi daudzmaz labu reputāciju. Iespējams, tāpēc, ka par to pārāk maz ir zināms, ieskaitot patiesos mērķus, startējot Rīgā atsevišķi.
V. Silenieks arī tagad neatklāj, kas finansēs vēlēšanu kampaņu Rīgā. Taču viņš noliedz, ka LZP finansiāli varētu atbalstīt čečenu izcelsmes uzņēmējs Bislans Abdulmuslimovs, kā izskanējis. V. Silenieks kategoriski gribot noraidīt «šo tendenciozo baumu, no viņa es nebūtu gatavs ņemt naudu». Zaļo iespējamais Rīgas mēra kandidāts uzņēmējs Guntis Belēvičs uz to pašu jautājumu atbildēja, noraidot «atkarību no kāda viena liela sponsora». Taču kā pārtikas ražotājs viņš esot pazīstams ar B. Abdulmuslimovu, kurš ir saistīts ar gaļas pārstrādes biznesu. G. Belēvičs, kurš partijā ir 11 gadu, atgādināja, ka kampaņas tēriņu griesti ir tādi, ka partijai nebūs grūtības nodrošināt vēlēšanām nepieciešamo finansējumu no daudziem avotiem.
Vaicāts, kāpēc LZP nevarētu Rīgā startēt kopā ar LZS no ZZS saraksta, V. Silenieks skaidro, ka divas reizes šāds starts bijis neveiksmīgs, tāpēc jāpamēģinot atsevišķi. Viņš noliedz visus minējumus, kas par šo soli ir izteikti, ieskaitot to, ka Aivars Lembergs liekot veidot koalīciju ar SC. Taču LZP arī nenovelk sarkanās līnijas. Tas pat nebūtu gudri, jo N. Ušakovs patīkot arī latvisko partiju vēlētājiem, piebilst V. Silenieks. Lūgts konkretizēt, vai LZP varētu iet koalīcijā ar SC, viņš norāda, ka to noteiks ievēlēto deputātu sastāvs. Vienotības saraksta līdere Sarmīte Ēlerte teju katrā uzstāšanās reizē atgādina - latvisko partiju vēlētājiem būs liela atbildība, jo to partiju, kas nepārvarēs 5% barjeru, vēlētāju balsis aizies zudumā un no tā iegūs SC.
Reti raiba kompānija
Pētot politisko situāciju reģionos, redzams, ka sasaukuma laikā vairāki no citiem politiskajiem spēkiem ievēlētie vietēji deputāti ir mainījuši politisko piederību, iestājoties Zaļajā partijā. Pēdējā laikā izskan, ka zaļajiem varētu pievienoties arī Jūrmalas domes priekšsēdis Gatis Truksnis, kas iepriekš bija LPP/LC. Viņa sarunas ar Vienotību beidzās neveiksmīgi. LZP valdes loceklei Inesei Aizstrautai nekas nebija zināms, ka G. Truksnis varētu izvēlēties zaļos, taču politiķe pieļāva, ka daži viņas kolēģi varbūt arī saredz iespēju gūt labākus rezultātus, startējot kopā ar pašvaldības vadītāju. G. Truksnis pats neatklāja, no kuras partijas plāno kandidēt.
Uz Zaļo partiju no TB/LNNK pārgājis bijušais Balvu domes priekšsēdētājs Jānis Trupovnieks ar domubiedriem. TB/LNNK pret LZP nomainīja arī Ogres novada deputāte Vita Pūķe. Zaļajos tagad ir arī Rojas domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa, jo partija demokrāti.lv, no kuras viņu ievēlēja, vairs nepastāv. Savu izvēli E. Kārkliņa pamato ar to, ka LZP viņai ir domubiedri, ar kuriem par politiku runāts tiekot ļoti maz - viņi kopā talkojot, iztīrījuši Rojas upi, ar partijas biedru atbalstu gar jūras krastu velotūristiem varēs piedāvāt veloceliņu. I. Līdaka no zoodārza uz Roju atvedis lapsas, ūpjus un citus zooparka iemītniekus, kas priecējuši cilvēkus. Arī bijušais Rēzeknes domes priekšsēdētājs Juris Guntis Vjakse, kurš domē pārstāv likvidēto Tautas partiju, tagad ir LZP, bet viņš vēlēšanās vairs neplāno kandidēt. No Jaunā laika Garkalnes novada domē ievēlētais Kārlis Bružuks, kurš agrāk bija opozīcijā domes vadībai, arī ir iestājies LZP un kļuvis par domes priekšsēdētāja vietnieku. Viņa politiskās piederības maiņu Vienotības vadība gan neuztver ar nožēlu, atminoties, ka politiķis sagādājis gana rūpestus ar savu agrāko darbību.
LZP biedrs ir arī viens no ietekmīgākajiem Jēkabpils uzņēmējiem - SIA Ošukalns valdes priekšsēdis, domes deputāts Aigars Nitišs. Viņš LZP iesaistījās pirms vairāk nekā septiņiem gadiem, kad I. Emsis bija premjers. Izvēle daļēji bijusi saistīta ar nepieciešamību atrast partiju, no kuras startēt pašvaldību vēlēšanās. Zaļie ar savu ideju cilvēciski bijuši vispieņemamākie, nesen atcerējās A. Nitišs. Ja Jēkabpilī LZS un LZP domnieki būtu strādājuši vienoti, tad, iespējams, tagad pilsētai būtu cits priekšsēdis. Balvu novada domē J. Trupovnieku mēra amatā nomainīja LZS biedrs Andris Kazinovskis. Arī nākamajās vēlēšanās LZP Balvos startēs atsevišķi, atzīst J. Trupovnieks. Abu politisko spēku līderi apgalvo, ka šādas situācijas nevar ietekmēt partiju attiecības Saeimā.