Jau pirms vairākiem gadiem RBP iecerēja rekonstruēt kuģu pieejas ceļu ostā posmā no pieņemšanas bojas Rīgas līcī līdz Kundziņsalas vidusdaļai. Projekts paredzēja padziļināt pieejas ceļu līdz 17 metriem un paplašināt līdz 180 metriem. Kopējās izmaksas tika plānotas ap simt miljoniem eiro, tomēr finansētājs vēl nav skaidrs, stāsta RBP pārstāve Anita Leiškalne. Darbus iecerēts sākt līdz 2015. gadam, un līdz šim pagūts izstrādāt ieceres projektu un veikt ietekmes uz vidi novērtēšanas procedūru. Kā tiesai skaidrojusi RBP, nepietiekama kanāla dziļuma dēļ lielākie kuģi pašlaik spiesti veikt piekraušanu pa daļām, un tas palielina šo darbu izmaksas. Bez padziļināšanas osta nespēšot apkalpot gaidāmo lielo kuģu satiksmes pieaugumu. Apturot projekta darbību, RBP var tikt liegta iespēja pretendēt uz ES fondu finansējumu līdz 85% no izmaksām. Līdz ar to tās visas būšot jāsedz ostai.
Savukārt zaļie iebilst pret projektā paredzēto smilšu novietni jūrā pie Daugavgrīvas mola. Biedrības pārstāve Sandra Jakušonoka norāda, ka 50 hektāru atbērtne būs līdz pieciem metriem augsta smilšu kaudze jūrā un tai apkārt būs ar betonu noklāts dambis, kuru osta saucot par pagaidu konstrukciju uz 10 gadiem. «Ja tas tiktu īstenots, mēs zaudētu Daugavas vārtu ainavu. Tā būtu smilšu čupa - līdzīga tai, kas ir pie Vanšu tilta, tikai 40 reižu lielāka. Ja pašlaik netiek galā ar Vanšu tilta kaudzi, tad kāpēc lai tiktu galā ar šo?» uzsver S. Jakušonoka. Biedrības bažas saistītas arī ar smilšu pagaidu novietnes ietekmi uz kāpām un kaitējumu zivju resursiem.
Zaļie un RBP tiesājas jau kopš pērnā gada, kad biedrība vērsās Administratīvajā tiesā ar prasību nepieļaut projekta īstenošanu. Skatot lietu pēc būtības, pirmās instances tiesa neapmierināja zaļo prasību un ļāva projektu turpināt, taču biedrība pārsūdzēja šo lēmumu. Nākamajā instancē lietu skatīs 2014. gadā. Tikmēr sākās otra tiesvedība - RBP vērsusies tiesā, lūdzot atjaunot projekta darbību, kas tika apturēta līdz brīdim, kad lietu izskatīs pēc būtības. Pirmajā instancē šis lūgums tika apmierināts, savukārt otrajā instancē pagājušajā nedēļā to noraidīja, turklāt bez iespējas pārsūdzēt.
RBP pārstāve tiesas lēmumu nekomentē, tikai norāda - juristi iepazīstas ar to un meklē tiesiskus risinājumus, lai realizētu projektu. Savukārt zaļie pauž gandarījumu par lēmumu. Kā skaidro Sabiedrības par atklātību Delna pārstāve Aiga Grišāne, kura biedrībai sniegusi juridisko atbalstu šajā lietā, tiesa aizliegusi ne tikai smilšu kaudzi, bet kopumā plānoto darbību. Zaļo gaismu projekta īstenošanai savulaik deva gan RBP, gan Rīgas pašvaldība, tomēr trūka valdības akcepta. Tieši šo aspektu atzīmējusi tiesa, noraidot RBP lūgumu atjaunot projekta darbību.