Rīgas dome par 35†000 eiro pasūtīja mēra padomnieka juridiskajos jautājumos Jāņa Dzanuškāna birojam juridisku pētījumu par teritorijas plānojuma pārvaldību. Tā kā juridisko pakalpojumu sniedzēju drīkst izvēlēties bez atklāta iepirkuma, konkursa nebija. Vēl bijuši divi pretendenti, bet tie savus piedāvājumus neiesniedza. Toties iepirkuma dokumentos atrodama ziņa, ka minētais piedāvājums bijis saimnieciski izdevīgākais un ieguvis 86,67 punktus no 100. No kurienes vienīgajam piedāvājumam vērtējums par «saimnieciski izdevīgāko»?
Kad sabiedrībai radās iespēja ar pētījumu iepazīties, izrādījās, ka būtībā tā ir internetā atrodamas informācijas kompilācija. Skandāls, kurš radīja bažas, ka advokāts šādā veidā saņēmis samaksu par pilnīgi citiem pakalpojumiem, izgaismoja nopietnus advokātu ētikas kodeksa pārkāpumus un aktualizēja jautājumu par atlīdzības samērīgumu. Tīri matemātiski rēķinot, katra divu mēnešu laikā tapušā 103 lpp. garā pētījuma lappuse izmaksājusi teju 340 eiro, gandrīz vienu minimālo mēneša algu!
Delna vērsās pie Zvērinātu advokātu padomes ar lūgumu izvērtēt Dzanuškāna rīcību. ZAP starpatbildē Delnai paziņoja, ka «jautājumu padomes sēdē izskata, ja saņemts advokāta rakstveida paskaidrojums un nav nepieciešama papildus materiālu pārbaude». Paskaidrojums no kolēģa pieprasīts, un padome šo jautājumu skatīšot kaut kad martā. Kā var spriest, pašu pētījumu neviens negrasās ne lasīt, ne arī analizēt tajā ieguldītā darba atbilstību cenai.
Šis gan nav vienīgais gadījums, kad Zvērinātu advokātu padome izrāda kolēģiem apbrīnojamu sapratni. Pagājušajā gadā ZAP vairākkārt tika lūgts izvērtēt zvērināta advokāta Mārča Miķelsona advokāta konfidencialitātes pārkāpumus attiecībā pret bijušo klientu un pašas ZAP lēmumu pārkāpumus, kuri zvērinātiem advokātiem liedz praktizēt ar komercsabiedrību starpniecību. Saskaņā ar ZAP 2000. gada lēmumu šāda rīcība ir pamats pat personas izslēgšanai no zvērinātu advokātu skaita. Advokāts, kurš ar komercsabiedrības Miķelsons un partneri starpniecību vairāk nekā desmit gadu sniedza juridisko palīdzību koncernam Nordic Partners un vēlāk vērsās pret bijušo klientu tiesā tajos pašos tiesību jautājumos, par kuriem iepriekš sniedza juridisko palīdzību, teju 14 gadu tika praktizējis ar komercsabiedrību starpniecību. Advokātu ētikas komisija to atzina par rupju pārkāpumu. Savukārt Zvērinātu advokātu padome aizbildinājās ar noilgumu un kolēģi piesedza. Jau atrodoties skandāla epicentrā, advokāts piereģistrējās kā pašnodarbinātais, un viss.
Uz šādu pārkāpumu nepieļaujamību norādījis arī Augstākās Tiesas Administratīvo pārkāpumu departaments. Izskatot SIA Zane un S kasācijas sūdzību par SIA Rīgas namu pārvaldnieks lēmumu izslēgt to no juridisko pakalpojumu iepirkuma, tiesa ar blakus lēmumu vērsa ZAP uzmanību uz minētā SIA vienīgā valdes locekļa zvērināta advokāta Jāņa Spilves un zvērināta advokāta Mārtiņa Otomera analogu pārkāpumu. Interesanti, kā šajā gadījumā ZAP veiksies ar skaidrojumu, kāpēc ne pašas ZAP lēmumi, nedz arī Advokatūras likums nav pārkāpti?
Kādēļ ZAP tik ļoti netīk pēc būtības vērtēt Latvijas zvērinātu advokātu Ētikas kodeksa pārkāpumus? Delnas direktors Gundars Jankovs uzskata, šāda prakse jau vēsturiski lielā mērā iedibinājusies tāpēc, ka ZAP locekļi labi apzinās - kā vēlēta institūcija viņi paši pēc gada vai diviem ar šodien disciplināri sodītiem kolēģiem, iespējams, var atrasties mainītās lomās.
Ne mazāk būtisks ir advokātu korporatīvo saišu un interešu konfliktu jautājums. Piemēram, ZAP priekšsēdētāja vietniece Guna Kaminska ir advokāte Jāņa Dzanuškāna birojā. Arī advokātu Mārci Miķelsonu ar dažiem ZAP locekļiem saista kopējas lietas, un līdzīga situācija, visticamāk, būs vairumā ZAP vērtējumam nodoto lietu. Ar to arī izskaidrojama tā komforta zona, kuru šajā profesionālajā cunftē neapdraud nekādi skandāli.
*Publiciste