Ja vizīte izdosies, tad to varēšot uzskatīt par ārpolitisku panākumu. Līdz šim par V. Zatlera «visai augstajām iespējām» turpināt šo darbu vēl četrus gadus runāja koalīcija, turpretim šonedēļ līdzīgu viedokli sarunā Dienas viesistabā izteica arī opozīcijas līderi - Saskaņas centra frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs un Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle.
J. Urbanovičs šo pārliecību saista ar V. Zatlera demonstrēto interesi par iekšpolitiku, bet galvenokārt - ar Vienotības nespēju vienoties par citu kandidātu no sava vidus. Tiesa, par šiem kandidātiem, piemēram, kultūras ministri Sarmīti Ēlerti un ārlietu ministru Ģirtu Valdi Kristovski, runā citi, bet ne pati Vienotība, kuras pārstāvis ekonomikas ministrs Artis Kampars Dienai pieļāva, ka apvienībai nav ambīciju pretendēt uz Valsts prezidenta posteni un tādas viņš nesaredz arī partneros Zaļo un Zemnieku savienībā. Apstiprinājums tam varētu būt arī S. Ēlertes sacītais: «Tāpat kā šī valdība ir stabilitātes valdība, tā prezidentam ir jābūt cilvēkam, kas spēj šo stabilitāti nodrošināt, un no šī viedokļa vislabākais kandidāts ir Valdis Zatlers, kuram ir lielas izredzes.» S. Ēlerte gan uzsver, ka apvienībā par šo jautājumu diskusija nav bijusi.
Valsts prezidents pats sevi nevar izvirzīt amatam, jo kandidātus Saeimas prezidijā var iesniegt deputāti. Prezidents var paziņot par gatavību kandidēt uz posteni, ko V. Zatlers vēl nesen nebija noskaņots darīt tuvākajā laikā. To var saistīt arī ar vēlmi gūt pārliecību, ka viņa ievēlēšanai būs nepieciešamais atbalsts.
Savukārt TP priekšsēdis A. Šķēle atgādināja, ka prezidenta priekštece amatā Vaira Vīķe-Freiberga ir laikus to paziņojusi, un mudināja arī V. Zatleru nekavēties ar skaidru vēstījumu par nākotnes nodomiem, lai deputāti un sabiedrība varētu izvērtēt prezidenta darbību.
A. Šķēle par savu lomu prezidenta izvēlē 2007. gada pavasarī tagad runā daudz labprātāk nekā toreiz. Intervijā Dienas viesistabā, atbildot uz jautājumu par V. Zatlera izredzēm, viņš atgādināja, ka tieši TP izraudzījās kandidātu prezidenta amatam. Toreiz V. Zatleru jaunajā amatā ievadīja arī bijušais TP biedrs Gundars Bērziņš, kurš pēc tam vairākās intervijās par prezidenta darbību runāja, izmantojot vairāk nekā neglaimojošus salīdzinājumus. V. Zatlers amatā uz četriem gadiem ir ievēlēts 2007. gada 31. maijā, bet zvērestu nodeva un stājās amatā tā gada 8. jūlijā. Jāatgādina, ka toreiz TP palika nomaļus un V. Zatleru Saeimas sēžu zālē ieveda divi viņa amata brāļi ārsti Jānis Zaržeckis (LPP/LC) un Jānis Birks (TB/LNNK), kurš šonedēļ Dienai sacīja: «Vai man šodien par to būtu jākaunas? Nē. Esmu gandarīts par Valda Zatlera darbību, kurš ir strādājis ļoti grūtā laikā.» J. Birks domā, ka prezidenta vēlēšanas «izgaismos daudzas lietas un tām būs ietekme uz politiskajiem procesiem».
Visi, kas izsakās par prezidenta vēlēšanām, pieļauj, ka V. Zatleram ir lielas iespējas palikt amatā, bet nav teikuši, ka balsos par viņu. Arī Ventspils mērs Aivars Lembergs (ZZS) sacījis, ka no publiski nosauktajām personām «mērķtiecīgāk būtu prezidenta amatam virzīt Valdi Zatleru». Šo niansi ir pamanījis LPP/LC līderis Ainārs Šlesers. Viņaprāt, ZZS rokās ir vēl viena zelta kārts un tieši no viņiem būs atkarīgas V. Zatlera izredzes, jo «to nosaka politiskā loģika. Vienotības kvota uz augstajiem amatiem ir izsmelta. Ja ZZS apgalvo, ka atbalsta Valdi Zatleru, tad viņš būs, bet, ja ZZS virza citu cienījamu cilvēku, bet Vienotība neatbalsta, tad tā nenoturēs valdību četrus gadus». ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis vēl skaidri nepateica, kuru cilvēku ZZS vēlas redzēt prezidenta amatā, atrunājoties, ka «tāda lieta vēl nav apspriesta». Viņaprāt, šāda diskusija notiks kādu mēnesi pirms vēlēšanām. Kandidāti jāizvirza maija otrajā pusē.