Šis lēmums, kuru daļēji var uzskatīt par tautas vēlmju piepildījumu, īsā laikā ievērojami palielināja V. Zatlera popularitāti, kas varētu būt zināms kapitāls Saeimas ārkārtas vēlēšanās, ja tauta referendumā atlaidīs šo Saeimu.
Pirms četriem gadiem, kad pilnvaras beidzās prezidentei V. Vīķei-Freibergai, pēc Andra Dieviņa iniciatīvas domubiedru grupa, kurā bija arī dzejniece Māra Zālīte, Siguldas Dainu kalnā sarīkoja akciju Saules ziedi prezidentei. Tajā ļaudis izveidoja simbolisku saules ornamentu no cilvēku sanestiem ziediem. Togad runāja, ka akcija tiek rīkota sadarbībā ar prezidentes kancelejas cilvēkiem, bet pasākumu apmeklēja ap 24 000 cilvēku, no kuriem liela daļa atveda ziedus ornamentam. Daudz mazāk apmeklētāju bija aizvadītajā svētdienā Likteņdārzā, kur kopā ar tautu koncertā prezidentūru simboliski beidza V. Zatlers. Savu iespaidu varēja atstāt arī šīs svētās vietas īpašā nozīme, kas saistās ar tautas ciešanām. Runātāji, kuru vidū bija arī M. Zālīte, vairāk atbalstīja prezidenta lēmumu rosināt Saeimas atlaišanu, ne tik daudz viņu pašu.
V. Vīķe-Freiberga no amata aizgāja pēc diviem pilnvaru termiņiem, bet V. Zatlers tajā nostrādāja tikai četrus gadus. Viņš ir pirmais prezidents pēc neatkarības atjaunošanas, kuru Saeima nepārvēl uz otro termiņu, līdz ar to liedzot tautai uzzināt, kā būtu, ja V. Zatlers augstajā amatā nostrādātu vēl četrus gadus. Profesoram J. Ikstenam nav skaidri iemesli, kāpēc Saeima nenobalsoja par V. Zatleru, jo viņa «reveranss Maskavai bija vērā ņemams», bet Saskaņas centra atbalsta tomēr nebija. V. Zatlers mēģināja atkārtot V . Vīķes-Freibergas stratēģiju, kas bija vērsta uz partiju kritizēšanu, un tā mēģināja iegūt sabiedrības atbalstu, pieļauj J. Ikstens. V. Vīķei-Freibergai tautas uzticību izdevās saņemt, taču V. Zatleram šis atbalsts nebija pietiekams, lai ievēlēšanai būtu gana ar sabiedrības spiedienu.
V. Zatlers būs arī pirmais prezidents, kas pēc prezidentūras beigām varētu izveidot savu politisko spēku. Latvijas Televīzijas Panorāma šonedēļ ziņoja, ka jau tuvākajās dienās V. Zatlers varētu pieteikt jaundibināmo Reformu partiju. Ar šādu pašu nosaukumu Igaunijā darbojas premjera Andrusa Ansipa vadītā partija, kura ir ilgstoši pie varas un kurā ir gandrīz 10 000 biedru. Šo politisko spēku kā paraugu vairākkārt ir minējuši Vienotības līderi, kas arī tiecas izveidot lielu organizāciju. Taču informācija, kas šonedēļ nonāca plašsaziņas līdzekļos, rada iespaidu par citu tendenci. Telekompānija LNT un LTV Panorāma ziņoja, ka V. Zatlera komandas cilvēki aicina pie sevis politiķus no Vienotības. Daļa no piedāvājuma atteikusies, bet no Jaunā laika un Vienotības šonedēļ izstājās Klāvs Olšteins un Guntars Galvanovskis. Viņu līdzšinējā politiskā darbība gan nav bijusi plašākai sabiedrībai pamanāma, bet pēc prezidenta vēlēšanām LTV raidījums De facto parādīja, ka vēlēšanu dienā abus jaunos censoņus sēžu zālē uzrunā Tautas partijas līderis Andris Šķēle.
Grūti iedomāties, kā uz panākumiem var cerēt jauns politiskais spēks, kas tiek veidots, šķeļot citas partijas. Tas arī rada risku, ka Saeimas vēlēšanās mazinās kā Vienotības, tā jaunveidojamās partijas izredzes. Līdzīgi uzskata arī Jaunā laika valde, kas pēc abu politiķu aiziešanas paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem vēsta: «Šobrīd valstiski atbildīgi un svarīgi ir vienot cilvēkus, nevis šķelt. Svarīgi ir stiprināt, uzlabot un attīstīt esošās partijas ar plašu pārstāvniecību, nevis steigā veidot kaut ko, kam nevar nodrošināt kvalitāti.» JL līderi uzsver, ka no partijas nav aizgājuši tās atslēgas cilvēki. Pagaidām nav zināms, kas varētu būt V. Zatlera partijas komandas kodols, jo viņš pats līdz pilnvaru beigām ir atturējies sniegt jebkādus komentārus par saviem politiskajiem plāniem, kā arī vēl nav paudis attieksmi pret Vienotības piedāvājumu tai pievienoties.