V. Zatlers esot demonstrējis savu rietumniecisko izvēli, spēju būt patstāvīgam, kā arī rīkojies valstiski kritiskos brīžos, uzskata vairāki _Vienotības_ cilvēki. Trešdien skaidru atbalstu V. Zatleram ir izteicis arī premjers Valdis Dombrovskis, ziņo vairāki mediji.
S. Ēlerte, kuras vadītais laikraksts Diena 2007. gada maijā asi kritizēja V. Zatleru par ārstu pateicību pieņemšanu, kā arī pēla veidu, kādā viņš izraudzīts, tagad atzīst, ka V. Zatleru būtu par ko kritizēt, taču būtiskākais ir kas cits. Ja nerunājot par personām, kas jau ir paziņojušas, ka neplāno kandidēt Valsts prezidenta vēlēšanās, piemēram, Eiropas komisārs Andris Piebalgs vai Eiropas Tiesas tiesnesis Egils Levits, pēc S. Ēlertes domām, neviens no citiem minētajiem pretendentiem nedod garantijas par rietumnieciskās ģeopolitiskās identitātes nemainīgumu. Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete, kura 2007. gadā atsauca savu kandidatūru prezidenta vēlēšanās par labu Saskaņas centra nominētajam Aivaram Endziņam, tagad paziņojumā medijiem pieļāvusi, ka V. Zatlers varētu kļūt par nacionālās vienotības prezidentu. «Valdis Zatlers īsā laikā ir kļuvis par pieredzējušu un nobriedušu valstsvīru. Viņš izdarīja pareizās izvēles Latvijai kritiskos brīžos - veicināja ekonomikas glābšanas pasākumu īstenošanu, uzticēja valdības veidošanu Valdim Dombrovskim, aizstāvēja Latvijas vērtības ārpolitikā,» uzskaita S. Kalniete. Saeimas deputāts Imants Lieģis, kurš iepriekšējā valdībā bija aizsardzības ministrs, arī atbalsta V. Zatleru. «Viņš ar godu, cieņu un iejūtību pilda Nacionālo bruņoto spēku virspavēlnieka pienākumus,» uzsver I. Lieģis. Politiskā stabilitāte, kuru pieminēja arī Rasma Kārkliņa, iespējams, būtu jāskata no vairākiem aspektiem. Nespēja vienoties par V. Zatleru kā koalīcijas izvirzīto kandidātu vai vēl ļaunāk - viņa neievēlēšana atsauktos uz koalīcijas stabilitāti un valsts tēlu ārvalstu sabiedroto acīs.
«Apgalvot, ka Valdis Zatlers ir veiksmīgākais prezidents, nevaram, bet šī ir vienīgā un nepieciešamā izvēle,» uzskata arī Arvils Ašeradens, kurš, tāpat kā kolēģi, uzsvēra prezidenta rietumniecisko izvēli un arī pragmatismu attiecībās ar Krieviju. Atceroties Vairas Vīķes-Freibergas otro prezidentūru, A. Ašeradens pieļauj, ka V. Zatlers varētu būt prezidents, uz kuru varētu paļauties, jo otrajā pilnvaru termiņā viņu vairs neietekmētu ar pārvēlēšanu saistīti faktori, viņš nebūtu ietekmējams un varētu rīkoties patstāvīgi. Tas laikā, kad valsts iziet no krīzes un nostājas uz reformu ceļa, esot būtiski.
Pirms četriem gadiem valdošie politiskie spēki Tautas partija un LPP/LC rīkoja demokrātisku kandidātu izvirzīšanu ar apspriešanu nodaļās un lēmuma pieņemšanu partiju lēmējinstitūcijās. TP nominētais Māris Riekstiņš jau nojauta, ka patiesībā tiek meklēts ar partijām nesaistīts prezidents, savukārt LPP/LC izvirzītā Karina Pētersone to uzzināja koalīcijas sēdē, uz kuru jau bija uzaicināts V. Zatlers. Protestējot pret veidu, kā notikusi prezidenta izvēle, vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki prezidenta inaugurācijas dienā rīkoja alternatīvo inaugurācijas balli, kurā piedalījās arī žurnāliste Baiba Strautmane. Viņas domas nav daudz mainījušās. Klausoties ekspertu teikto, ka V. Zatlers jau ir diezgan normāls, žurnāliste vēlas sacīt: «Tas ir nožēlojami, ja politiskās situācijas dēļ ir jācīnās un jāplēš mati, lai būtu normāls prezidents, tā vietā, lai meklētu patiešām labu prezidentu, kurš prot sarunāties ar Rietumu politiķiem viņu līmenī.» B. Strautmane arī skeptiski vērtē deputātu balsu skaitīšanu, jo Latvijas politikā viss var mainīties vienā dienā.