Trešdien, kad V. Zatlers paziņoja par gatavību atkārtoti kandidēt, viņu atbalstīt bija noskaņoti 48 deputāti, taču ceturtdien piekritēju loku paplašināja vairāki politiķi, ar kuriem iepriekš laikrakstam neizdevās sazināties. Viņu vidū ir arī Vienotības deputātes Janīna Kursīte-Pakule un Dzintra Hirša. Tas liecina, ka premjera pārstāvētās apvienības frakcijā V. Zatleram ir pārliecinošs atbalsts un grūti iedomāties, kas deputātiem varētu likt savu viedokli mainīt, lai Vienotība amatam nosauktu kādu citu cilvēku. Prezidenta atkārtotu ievēlēšanu atbalstītu 27 no 33 Vienotības deputātiem, bet vēl vairāki izteikušies tā, ka grūti izprast viņu iespējamo rīcību balsojumā. Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa teica, ka uzskata V. Zatleru par spēcīgu kandidātu, bet frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis no atbildes izvairījās, atsaucoties uz nepieciešamību vispirms noskaidrot frakcijas domas. Dienas aptauja rāda, ka vairāki viedokļu līderi, par kādiem var uzskatīt, piemēram, komisijas priekšsēdētājus Ojāru Kalniņu, Ilmu Čepāni, Ingrīdu Circeni, Ainaru Latkovski, atbalstu V. Zatleram izteica pārliecinoši.
Gandrīz puse Zaļo un Zemnieku savienības deputātu vēl nevarēja skaidri atbildēt, taču ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis trešdien Latvijas Televīzijas raidījumā Kas notiek Latvijā? sacīja, ka V. Zatlers neesot pelnījis, ka «viņu iznes cauri», solot rūpēties, lai V. Zatleram būtu ZZS frakcijas deputātu vairākuma atbalsts. A. Brigmanis gribot «ticēt un cerēt, ka par Zatleru mēs vienosimies». Tiesa, vispirms kādam politiskajam spēkam prezidents būs jāizvirza. Politiķiem nebūtu viegli paskaidrot, kāpēc viņi to nevēlas darīt, tāpēc opozīcijas rindās jau izskan minējumi, ka V. Zatleru varētu izvirzīt, bet aizklātā balsojumā neievēlēt. S. Āboltiņas teiktajā LTV raidījumā bija apņemšanās šādu situāciju nepieļaut. «Nedrīkst izvirzīt esošu prezidentu kā valsts simbolu un slēgtā balsojumā viņu izgāzt,» teica S. Āboltiņa.