Atbildēs uz jautājumu, kā vērtējat V. Zatlera darbību, izskanēja norādes uz nepietiekamo sadarbību ar Skandināvijas valstīm, kam par iemeslu, iespējams, esot fons, kas pavadīja V. Zatlera ievēlēšanu pirms nepilniem četriem gadiem 2007. gada maijā. Toreiz mediji rakstīja gan par pateicībām, kuras V. Zatlers kā ārsts bija pieņēmis, gan par politiķu pulcēšanos zoodārzā, lai slepeni vienotos par prezidentu.
V. Vīķe-Freiberga nedēļas nogalē intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Panorāma gan teica: «Iespējams, tie ļaudis, kas prezidenta kandidatūru izvirzīja, tīšām šo vietu izvēlējās ar jau iepriekšēju nolūku graut jaunievēlētā prezidenta prestižu.» Prezidente pieļauj, ka politiķi labi apzinājušies, ka mediji šo faktu «ārkārtīgi zelēs, apmuļļās un nemitīgi atkārtos, kaut tam nav būtiskas nozīmes». Lai ievēlēšanas procedūru padarītu atklātāku un saprotamāku, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība) bija iecerējusi izveidot sabiedrisko padomi, taču otrdien atzina, ka no ieceres atteiksies, jo nav sagaidījusi politisko līderu un sabiedrībā pazīstamu cilvēku cerēto atsaucību. S. Āboltiņa cer pie šīs idejas atgriezties rudenī, taču ir grūti tam noticēt, zinot, ka rudenī politiķu domas būs pie nākamā gada valsts budžetu. Ir iespaids, ka V. Zatlera izredzes lielā mērā būs atkarīgas no tā, vai Saeimas vairākums spēs vai nespēs vienoties par kādu citu kandidātu. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (Vienotība) netic, ka šis Saeimas sastāvs spēj izraudzīties tādu prezidentu, kurš būtu labāks par V. Zatleru. Ar viņu A. Pabriks ir bijis kopā ārvalstu vizītēs un pārliecinājies, ka «ārvalstu kolēģi ar mūsu prezidentu rēķinās». S. Āboltiņa domā, ka nosauktie kandidāti, piemēram, Māris Riekstiņš, Egils Levits, Andris Piebalgs arī nedarītu kaunu Latvijai. Taču nav atbildēts jautājums, par kuru no viņiem spētu vienoties vairākums.
Vilcināšanos nominēt V. Zatleru atkārtoti S. Āboltiņa skaidro ar nepieciešamību pārliecināties par ievēlēšanai nepieciešamo atbalstu Saeimā, kas ir vismaz 51 balss. Pagaidām viņai nav pārliecības par šo vairākumu. Uz vaicāto, vai ir pārliecība par visu Vienotības deputātu balsīm, S. Āboltiņa atbildēja: «Vienotības frakcijā Valda Zatlera darbību vērtē pozitīvi.» Diena pārliecinājās, ka vismaz uzrunāto deputātu attieksme patiešām tāda ir. Ainars Latkovskis atzinīgi vērtē to, ka prezidents ir atdevis Saeimai atpakaļ pretrunīgi vērtētos likuma grozījumus, un par to «no manis viens trekns pluss, ka viņš nav kautrējies izmantot šo vienu no nedaudzajām tiesībām». Arī Ilma Čepāne atgādināja, ka prezidents apstrīdēja Satversmes tiesā pretrunīgi vērtēto Iepirkuma likumu, kā arī bija kritisks pret mēģinājumu pieņemt šaubīgos grozījumus likumā par privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanu. «Valdis Zatlers bija politiski neatkarīgs, nepiepildot izvirzītāju cerības,» uzskata I. Čepāne.
Izpratne par to, kas V. Zatlera darbībā bijis labs un kas ne tik veiksmīgs, atšķiras arī valdošajā koalīcijā. S. Āboltiņa uzteica V. Zatlera izlēmību pēc 2009. gada 13. janvāra grautiņa pie Saeimas, kad viņš centās mazināt plaisu starp varu un tautu, dodot Saeimai uzdevumus. Tā grozīja Satversmi un deva tautai tiesības rosināt Saeimas atlaišanu, kā arī Saeimas vēlēšanu likumā atcēla lokomotīvju principu. Gundars Daudze (ZZS) šo epizodi vērtē kā strīdīgu, jo, viņaprāt, prezidents nevar dot Saeimai uzdevumus. VL-TB/LNNK frakcijas vadītājs Einars Cilinskis domā, ka prezidents «nebija atkarīgs no oligarhiem, kas viņu izvirzīja zoodārzā, un labi apguva amata iemaņas». Taču E. Cilinskis, tāpat kā A. Latkovskis, uzskata, ka V. Zatleram neizdevās kļūt par tautas morālo līderi, ko, iespējams, ietekmēja izvirzīšanas fons. Vairāki politiķi par vienu no nozīmīgākajiem V. Zatlera veikumiem uzskata došanos uz Ministru kabinetu, kur valdība 2009. gada vasarā nespēja pieņemt starptautiskā aizdevuma saņemšanai svarīgos budžeta grozījumus. «Valdis Dombrovskis nebūtu to slogu viens iznesis, viņš faktiski izvilka premjeru no galdapakšas,» atceras Māris Kučinskis (PLL), kas neredz citu prezidenta kandidātu, kura ievēlēšana nesaistītos ar lielākiem riskiem. Saskaņas centra frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs uzskata, ka V. Dombrovska spēja uzņemties iniciatīvu noteiks, kāda loma prezidenta vēlēšanās būs Vienotībai. Vienotība šo uzdevumu uzticējusi trim partiju līderiem, kuru vidū nav premjera. «Valdis Zatlers ir pierādījis, ka ir labs prezidents, sākot no sarežģītas starta pozīcijas, ir spēcīgs kandidāts uz otro prezidentūras termiņu,» ar pietiekami neitrālu atbildi uz lūgumu vērtēt prezidentu reaģēja premjers V. Dombrovskis.