Pirms dažām dienām Dz. Zaķis apšaubīja V. Zatlera iespējas turpināt iesākto otrajā pilnvaru termiņā pēc paustajiem iebildumiem par valdības īstenoto reformu medicīnā. Šī diskusija beidzās ar vienošanos līdzšinējās neatliekamās palīdzības sniegšanas vietas saglabāt līdz 1. maijam, līdz tam rūpīgi izvērtējot iespējami labāko veidu, kā reformu veikt.
Taču notikušais aktualizēja runas par Valsts prezidenta vēlēšanām. Racionālas aprises saruna iegūs, kad kāda no Saeimā pārstāvētajām partijām būs oficiāli izteikusi savu viedokli un kad V. Zatlers būs kliedējis neziņu, vai viņš vēlas būt amatā vēl četrus gadus. Politiķi paredz, ka tas varētu notikt ne agrāk kā aprīlī. «Viss notiks saskaņā ar likumu. Tad, kad tiks izvirzīti un uzrunāti kandidāti, arī es sniegšu savas atbildes,» nesen preses brīfingā uz aicinājumu atklāt savus nodomus atbildēja V. Zatlers. Viņa pilnvaras amatā beidzas 8. jūlijā. Deputāti kandidātus Saeimā var pieteikt ne agrāk kā 50 un ne vēlāk kā 45 dienas pirms prezidenta pilnvaru beigām. Saeima par prezidentu aizklāti varētu balsot maija beigās vai jūnija sākumā. Ievēlēšanai nepieciešama 51 balss. V. Zatlers uz četriem gadiem ir ievēlēts 2007. gada 31. maijā.
Prezidente Vaira Vīķe-Freiberga laikus atklāja savus plānus piekrist atkārtotai izvirzīšanai uz augsto amatu. V. Zatlera pārstāvji gan ir teikuši, ka V. Vīķe-Freiberga daudz ko ir darījusi citādi. Par viņas iespējām gūt Saeimas uzticību toreiz reti kurš šaubījās, bet tagad situācija ir neskaidrāka, ar ko var saistīt V. Zatlera vilcināšanos. Prezidenta kandidātu izvirzīšanas kārtība arī neparedz pretendentu pašu pieteikšanos. Tāpēc, iespējams, atbildi no V. Zatlera vajadzētu sākt gaidīt tad, kad būs izskanējis kāds piedāvājums kandidēt.
Vienotības politiķi Dz. Zaķa pārmetumus prezidentam nesaista ar kādiem slēptiem signāliem, bet tikai saprotamu aizvainojumu - prezidents ir aicinājis valdību veikt reformas, bet nostājās pret tām, līdz ko tās skāra viņa iepriekšējo darbavietu - Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcu. «Tas ir viens solis tuvāk reālai, dārgai maksas medicīnai. Tas ir solis tuvāk, ka mēs nespēsim saņemt augsti kvalificētu palīdzību. Ja to reforma nevar garantēt, tas nozīmē, ka tā rūpīgāk jāsagatavo. Un to bija jāsāk darīt pirms desmit gadiem,» tā pērn 29. decembrī V. Zatlers novērtēja piedāvājumu slēgt vairākus traumpunktus. Iespējams, Dz. Zaķis nezināja, ka premjeram tuvu stāvošiem cilvēkiem jau 28. decembrī bija zināms prezidenta viedoklis, kas netika afišēts. Taču pēc tikšanās ar valdības vadītāju Valdi Dombrovski V. Zatlers vairs nevarēja izvairīties no atbildes, jo tā varētu izraisīt mediju neapmierinātību. Taču prezidents arī bija uzsvēris, ka nevar būt objektīvs, jo visu mūžu ir bijis aktīvs mediķis. Vienotības cilvēki gan ir atzinuši, ka V. Zatlera iesaistīšanos šajā diskusijā nevar saistīt ar viņa izredzēm būt vai nebūt par prezidentu.
Vienotības līderi līdz šim ir visatturīgāk runājuši par V. Zatlera izredzēm vēlreiz kļūt par prezidentu, lai gan premjers V. Dombrovskis tās novērtējis «kā samērā augstas». Līdzīgi teikuši teju visi politiskie spēki. «No ļoti kritizētā, nievātā un pat mēģinājumiem pazemot pakļautā Valsts prezidenta Zatlera kunga viņš ir kļuvis par tautā atzītu prezidentu. Ļoti daudzi cilvēki saka, ka Zatlera kungs ir attaisnojis viņu uzticību. Arī manu uzticību,» 20. decembrī, kad Valsts prezidents bija devies vizītē uz Krieviju, LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Andris Šķēle no apvienības Par labu Latviju!. «Ja nebūs lielu saviļņojumu, tad Valdim Zatleram varētu būt ZZS atbalsts. Es sliecos viņu atbalstīt,» teica ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Viņaprāt, Vienotība, kurai jau ir divi augstākie posteņi valstī, «nevar cerēt uz prezidentu». Nav skaidrs, kas varētu būt minētie saviļņojumi, bet parasti ar to tiek saistīta valdības krišana. Ja tā notiek, tā var atstāt iespaidu arī uz prezidenta vēlēšanām. Vēsture rāda, ka valdības krišanu var izraisīt arī prezidenta vēlēšanas, ja koalīcija tajās nav vienota.