Viens no jautājumiem, par ko ēda nost Bertoltu Fliku, bija airBaltic pilotu algas, kas tika noformētas kā Kiprā reģistrētas kompānijas dividendes. Tagad jau valstij pilnībā piederošā kompānija plāno tādu pašu nodokļu optimizāciju, pilotiem tāpat maksājot dividendes.
Ko lai saka? Tas ir normāli, ka uzņēmuma vadība meklē iespēju, lai samaksātu darbiniekiem algas. To darīja Bertolts Fliks, un to tagad dara Martins Gauss, tas liecina, ka tā ir valsts, nevis airBaltic vaina.
Tas nav normāli, ka tāda ir Latvijas nodokļu politika, ka uzņēmumu vadītāji ir spiesti meklēt šādus risinājumus. Tas ir absurds, ka premjera partijas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis meklē iespējas optimizēt nodokļus valstī, kuras nodokļu politiku nosaka viņa paša pārstāvētā partija.
Valsts vēlme pagrābt no iedzīvotāja un uzņēmuma nav salīdzināma ne tikai ar vēlmi, kas var būt subjektīva, bet arī iespēju maksāt, ko nosaka uzņēmumu konkurētspēja tirgū vai rēķinu lielums un iztikas minimums, kas nepieciešams cilvēkam. Ne 1% un pat ne 9% darbaspēka nodokļu samazinājums te nespēs neko mainīt. Darbaspēka nodokļu politikai Latvijā jābūt konkurētspējīgai ar zemēm, uz kurām aizplūst Latvijas darbaspēks. Ja neapliekamais minimums Lielbritānijā ir 433 lati mēnesī, tādam ir jābūt arī Latvijā. Ar to sāksim.
Uzņēmuma vadība īsteno akcionāra politiku, bet aviokompānijas airBaltic akcionārs ir valsts. Ja valsts īsteno konsolidācijas politiku, airBaltic ir spiesta konsolidēties, un tas patlaban sekmīgi notiek. Bet tālāka konsolidācija ir pazušana. Jaunākā ziņa ir, ka Valdis Dombrovskis un Aivis Ronis ir izteikušies, ka airBaltic varētu apvienoties ar Estonian Air. Cik tā ir retorika, cik nopietni plāni - pāragri spriest, taču, kamēr airBaltic ir ierauta milzu tiesvedībā, tā nevar ne apvienoties, ne atrast investoru. Tā var tikai lēni agonēt, līdz apstājas kā ungāru Malev.
Vārdos valdība runā par «ekonomikas izrāvienu», bet kāds ekonomikas izrāviens var būt bez airBaltic? Malev apstājās ES politikas dēļ, kas aizliedza Ungārijas valdībai glābt savu nacionālo aviokompāniju.
AirBaltic gaida Malev liktenis. Valsts kā akcionārs, pat ja gribētu, nevar īstenot airBaltic attīstības politiku, jo valsts ieguldījums aviokompānijā no ES puses tiks uzskatīts kā nelikumīgs valsts atbalsts. Bet iespējas atrast privāto investoru tiesvedībā ierautai kompānijai ir tuvas nullei.
Visticamāk, nacionālās aviokompānijas vietu Rīgā agrāk vai vēlāk savāks lielie biznesa monstri. Latvijai savas nacionālās aviokompānijas vairs nebūs, un mūsu lidojumu politika būs pilnībā atkarīga no citu valstu aviokompāniju īpašnieku skatījuma. Un tad jau - kā noveiksies. Ne mēs plānosim savus «uzrāvienus».