Nākamā gada budžetu plānots veidot, balstoties uz prognozi par iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu 3% apmērā - tikšanās laikā ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni paudis finanšu ministrs Jānis Reirs. Cerīgi. Vēl nenomedītā lāča āda izskatās varen liela, pretendenti uz kaut gabaliņu no tās var stāties lielā rindā. Un, kā mēs lasām no ministru vēstījumiem visas vasaras garumā, tā arī notiek.
Uzmanīgu gan dara fakts, ka šā gada IKP izaugsme pret iepriekšējo gadu paredzēta 2,1% apmērā, 2014. gadā šis rādītājs bija 2,4%, 2013. gadā - 4,2%, vēl pirms tam - 4,8% un 5%. Skaidri redzama lejupejoša līkne, kas varbūt nav tik dramatiska, lai būtu pamats nopietni satraukties, taču uz pārlieku optimismu gan nerosina, ja vien nav parādījušies kādi jauni faktori, kas var kalpot par stabilu izaugsmes priekšnoteikumu. Piemēram, rietumvalstu un Krievijas attiecību uzlabošanās, kas atkal atvērtu plašu tirgu precēm un pakalpojumiem uz austrumiem no mums. Bet neko tādu nemana.
Latvijas Bankas ekonomists Igors Kasjanovs vēl pagājušajā nedēļā pauda, ka šobrīd vērojamie izaugsmes rezultāti ir vērtējami kā ļoti labi un tas, iespējams, varētu nodrošināt dažas desmitdaļas augstāku IKP šajā gadā, tomēr ir jāņem vērā, ka to ir noteikuši vienreizēji faktori apstrādes rūpniecības nozarē. Atslēgas vārdi šajā gadījumā ir «vienreizēji faktori». Tādi var būt un var arī nebūt. Pavasara pusē «nostrādāja» KVV Liepājas metalurgs darbības atsākšana, bet pēdējā laikā par šo uzņēmumu dzirdam vienīgi bēdu stāstus. Arī bijušie un vēl strādājošie a/s KVV Liepājas metalurgs darbinieki atklātā vēstulē šonedēļ pauda ļoti lielu satraukumu par nākotni, norādot, ka pienācīgi neapkalpotas iekārtas var būt neatgriezeniski sabojātas jau gaidāmajā ziemā. Tas nozīmē, ka diez vai vajadzētu rēķināties ar tiem ražošanas tempiem, kādi bija vērojami šī gada pirmajā pusē.
Jā, protams, ir arī uzņēmumi, kas veiksmīgi attīstās, eksportē savas preces vai pakalpojumus. Nav šaubu, ka tas atstās labu iespaidu arī uz valsts ekonomiku, taču, vismaz budžetu plānojot, varbūt tomēr prātīgāk būt kaut nedaudz piesardzīgākiem? Nesadalīt vēl neesošu naudu pārliekā optimismā, ka nesanāk no ministrijām prasīt atpakaļ, kā tas nu iekārtots ar līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
IKP pieauguma plānošana vispār ir visai slidena lieta. Tas ir kā ejot pa aizsalušu upi - paveiksies, var visai ātri aizšļūkt uz priekšu, ja ne, var nokrist uz dibena un turpat arī palikt. Tāpēc, prognozējot nākotnes tempus, tomēr būtu prātīgāk balstīties uz iepriekšējo pieredzi.