Nu pagājuši deviņi mēneši. Kriminālprocess pret Zelmas tēvu ir sākts, taču aizdomās turētas personas lietā joprojām nav, liecina Dienas rīcībā esošā informācija. Nākamnedēļ Zelmai atkal būs jāatgriežas pie pārdzīvotā - viņai veiks tiesu psiholoģisko ekspertīzi. Zelmas tēvs Artis (vārds mainīts) gan nevilcinās - viņš pārsūdzējis bāriņtiesas lēmumu, ar kuru viņam atņemta vecāku vara - aprūpes tiesības. Tiesas sēde būs pēc pusotras nedēļas. Zelmas lietā galvenais neatbildētais jautājums - vai viss ir darīts bērna interesēs?
Viss esot kārtībā
«Man likās, ka grūtākais būs sadzīvot ar notikušo, sākt procesu pret vīru. Bet to, ka izmeklēšana būs tik ilga, neproduktīva un būs pie tā visu laiku jāatgriežas, es nezināju,» saka Zelmas māte Līga (vārds mainīts). Bažījoties, ka izmeklēšana kavējas un tādējādi tiek pārkāptas bērna tiesības, Līga augustā rakstījusi vēstules Rīgas reģiona pārvaldes augstākajām amatpersonām, taču policijas atbilde bijusi - viss ir kārtībā.
Atbildi, kādēļ pēc lietas sākšanas šā gada sākumā jāpaiet deviņiem mēnešiem līdz tiesu psiholoģiskajai ekspertīzei, arī Dienai policijā neizdevās uzzināt. Informācijas sniegšana par procesa virzību varot kaitēt izmeklēšanai, skaidro Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes pārstāve Sigita Pildava. Arī Zelmas lietu uzraugošā prokurore ir pārliecināta, ka šajā lietā nav nekādas kavēšanās no policijas puses, stāsta Ģenerālprokuratūras pārstāvis Andrejs Vasks.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) priekšniece Laila Rieksta-Riekstiņa Dienai norāda: nav izprotams, kādēļ tāda kavēšanās ar ekspertīzi. «Deviņi mēneši ir ilgs laiks, īpaši, ja bērns ir tik mazs. (..) Tas vieš bažas, vai viss notiek bērna interesēs.» Arī VBTAI pārstāve psiholoģe Iluta Vilnīte ir neizpratnē: «Jo ātrāk taisa ekspertīzi, jo taču labāk, deviņu mēnešu laikā mainās bērna valoda, uztvere. Turklāt savādi, ja ekspertīze ir pēc rehabilitācijas. Ekspertīzes laikā taču bērnu iemet vēlreiz atpakaļ notikušajā.» Dardedzes pārstāve Laila Balode gan saka - tiesu ekspertīze bērnu, visticamāk, netraumēšot, jo parasti tās veic ļoti profesionāli, taču laika vilkšana šādās lietās esot slikta prakse, kas nav bērna interesēs.
Negribēja augt liela
Mazā Zelma ģimenē bija ļoti gaidīts bērns, stāsta Līga. Kad mazā piedzima, Artis ļoti priecājies. «Pirmo gadu es biju pilnīgā pārliecībā, ka man ir lielākā veiksme - superīgs vīrietis, kurš nekur apkārt nestaigā, nepīpē, vīriešu draugu nav, nāk katru vakaru mājās sešos septiņos, pavada daudz laika ar bērnu,» stāsta Līga. Kad Zelma bija maziņa, Artis guvis smagu traumu, taču tik un tā ar kruķiem gādīgi traucies pie viņas mainīt pamperus. Atsevišķas Arta izdarības gan nedaudz pārsteigušas Līgu, piemēram, viņš katru vakaru ar meitu gājis vannā, taču tobrīd tas nelicies aizdomīgi.
Pērn attiecības starp Arti un Līgu pasliktinājušās, nereti bijuši konflikti par sadzīviskām tēmām. Gada nogalē Līga esot izlikusi Arti aiz durvīm, no strīdiem esot cietusi Zelma. Par iespējamo seksuālo vardarbību Zelma izstāstījusi drīz pēc tam, tā, pēc mātes teiktā, varēja būt notikusi, kad viņa nav bijusi mājās. Tiesa, Zelmas uzvedība jau iepriekš esot mātē viesusi bažas, ka viss nav kārtībā. «Viņa kļuva skumjāka, noslēgtāka, ap trīs gadu vecumu viņa atsāka čurāt gultā. Kad viņai bija jākļūst aktīvākai, viņa sāka regresēt - gribot atpakaļ mammai puncītī, negrib augt liela,» stāsta Līga. Tagad pēc rehabilitācijas Zelma jūtoties labāk.
Rosinās grozījumus likumos
Labklājības ministrijas (LM) Bērnu un ģimenes politikas nodaļas vadītājs Kristaps Petermanis stāsta, ka LM sekojot līdzi Zelmas procesa virzībai. Zelmas māte arī LM bija lūgusi izvērtēt tā gaitu. Lai arī LM nevar iejaukties policijas darbībā, tās varā ir rosināt grozījumus normatīvajos aktos, lai bērnu intereses būtu efektīvi aizstāvētas. Tādēļ LM kopā ar VBTAI sākusi izstrādāt grozījumus, kuri paredzēs, ka bērnu lietas ir jāizmeklē nekavējoties un laikus jānosaka ekspertīzes. «Piemēram, ja ir seksuālā vardarbība pret bērnu, pirmkārt, nepieciešams, lai pēc notikuma pēc iespējas drīzāk tiktu veikta tiesu ekspertīze, un, otrkārt, lai tas ir kvalificētu speciālistu atzinums,» skaidro K.Petermanis. Plānots arī atrunāt konkrētu sadarbības modeli starp iesaistītajām iestādēm - bāriņtiesu, policiju, sociālo dienestu - vardarbīgās situācijās pret bērnu.