Eiropas Savienības prezidents Hermanis van Rompejs ir paziņojis, ka visas ES dalībvalstis, izņemot Lielbritāniju un Čehiju, ir gatavas parakstīt līgumu par kopējo fiskālo disciplīnu, kura mērķis ir novērst tādu valstu parādu krīžu atkārtošanos nākotnē, kādas šodien piedzīvo Īrija, Spānija, Itālija un Portugāle, bet it īpaši - Grieķija.
Optimisti šo līgumu jau paspējuši nodēvēt par zelta līgumu. Iespējams, tāpēc, ka katram mākonim ir zelta maliņa un tikai Eiropas Savienības valstu saskaņotā rīcībā viņi redz tuvošanos jau pamatīgi samilzušā Eiropas parādu krīzes gubumākoņa malai. Iespējams, tāpēc, ka Eiropas līderu politiska vienošanās palīdzēs atjaunot finanšu tirgu zelta uzticību kontinentam, kurā šodienas parādu krīze draud izvērsties ekonomiskajā recesijā tuvākajā nākotnē, ja vien nenotiks būtiski pavērsieni.
Savukārt skeptiķi norāda, ka fiskālais līgums nerisina šodienas situāciju. Galējā vienošanās par Grieķijas glābšanu ne tuvu nav panākta, bet stingrāki iemaukti valstu budžeta politikai nevis sekmēs izeju no recesijas, bet gluži pretēji - to veicinās, jo uzliks valdībām ierobežojumus izmantot budžeta instrumentus ekonomiskās lejupslīdes pārvarēšanai. The Wall Street Journal citē domnīcas Re - Define rīkotājdirektoru Soniju Kapuru, kurš saka, ka jaunais Eiropas līgums «maz piedāvā ekonomiskā izteiksmē un neko nedara, lai risinātu tūlīt un tagad risināmos jautājumus», bet tikai mierinot «Eiropas Centrālo banku un konservatīvo vācu vēlētāju».
Vai lielāka taisnība izrādīsies Eiropas fiskālā līguma karsējiem vai vēsajiem skeptiķiem, to izsvērs laiks. Fiskālais līgums ir jāparaksta martā, un tas stāsies spēkā pēc tam, kad to būs ratificējušas 12 valstis. Arī Čehija izsver iespēju pievienoties līgumam, bet tikai pēc tam, kad to būs ratificējis Čehijas parlaments.
Jaunais līgums paredzēs, ka valstu strukturālais budžeta deficīts dalībvalstīs nevarēs būt lielāks kā 0,5% gadā, kā arī valdības parāds tiks ierobežots ar 60% no IKP. Māstrihtas kritēriji paredzēja 3% valsts budžeta deficīta slieksni gadā un līdzīgu valsts parāda slieksni no IKP, taču tie nerunāja par strukturālo deficītu, kura aprēķināšanas metodika ir cita. Tāpat par Māstrihtas kritēriju neievērošanu nedraudēja līgumiskas soda sankcijas, ko paredzēs jaunais līgums, nosakot iemaksas Eiropas stabilitātes mehānismā eirozonas valstīm, savukārt pārējām - vispārējā ES budžetā.
Premjers Valdis Dombrovskis sola, ka jaunā Eiropas līguma parakstīšana nenozīmēs papildu konsolidāciju Latvijai. Būtiskā fiskālās disciplīnas līguma ietekme uz Latviju izpaudīsies ilgtermiņā un galvenokārt caur to, kā šis līgums ietekmēs visu Eiropu kopumā - turklāt ne tikai ekonomiski, bet arī politiski, veicinot ciešākas savienības izveidi.