Vērojot no tālienes pēdējā laika stīvēšanos valdošās koalīcijas iekšienē un klīrēšanos kopš valdības izveidošanas, nāca atskārsme, ka ārēji pieticīgā valdības partnere ZZS patiesībā ir izvēlējusies vienīgās zelta olas, kādas nu valdības veidošanas groziņā bija atrodamas. Neko vairāk nezinot par iekšējām attiecībām koalīcijā kā vien publiskajā apritē izskanējušo informāciju, nākas secināt, ka nevis nabaga zaļzemnieki apvesti ap stūri, uz kakla uzgrūžot šķietami sarežģītākās ministrijas, bet gan tieši otrādi - muļķa lomā līdz nākamajām vēlēšanām, visticamāk, būs nonākusi koalīcijas partnere Vienotība.
Zemnieki kā stabili un konservatīvi arāji politikas laukā izvēlējušies tradicionālas un pārbaudītas vērtības jeb ministru posteņus, kuri ar vai bez reformām nodrošina stabilus panākumus pa augšupejošu līkni, ja vērtējam kaut vai vairāku pēdējo Saeimas vēlēšanu rezultātus - 12 mandātu 2002. gadā, 18 mandātu 2006. gadā, 22 mandāti 2010. gadā. Tie nodrošinājuši nemainīgu ZZS klātbūtni visās valdībās kopš 2002. gada. Turklāt lielākoties tieši ieņemot it kā smagākos ministru posteņus - izglītības, labklājības, zemkopības.
Patiesībā šie posteņi, nu arī klāt nākušais veselības ministra amats, ir vieglākie. Tādā ziņā, ka jebkurā gadījumā nodrošina veiksmi nākamajās vēlēšanās - ir nauda nozarei vai nav, ir reformas vai nav. Ja izdodas pretoties reformām un līdzekļu samazinājumam, var sist pie krūts, ka tas ir tieši ministra nopelns. Ja neizdodas pretoties reformām un līdzekļu samazinājumam, vainu vienmēr var uzvelt premjerministram vai finanšu ministram no citas partijas, vai starptautiskajiem aizdevējiem, vai citiem nepārvaramiem apstākļiem.
Pensijas, pabalsti, skolas un veselība caurmēra vēlētājiem rūp visvairāk, jo ar to viņi diendienā saskaras vistiešāk, tāpēc arī ministri populārāki un tautai tuvāki. Ko līdz tāds ārlietu vai aizsardzības ministrs, kas vienkāršam vēlētājam ne rūp, ne interesē.
ZZS spēja nekaunīgi piecirst kāju un izvairīties no jebkādas atbildības par pašlaik darāmo un pagātnē padarīto ir apbrīnojama, taču paradoksālā kārtā augļus nesoša. Tādēļ arī valdošajā koalīcijā notiekošais diezin vai kaitēs ZZS izredzēm nākamajās vēlēšanās, it īpaši ņemot vērā apstākli, ka ZZS gadiem rūpīgi lolotās zelta olas nu ir nesušas tai arī zelta akciju šajā un visās citās iespējamās valdībās 10. Saeimas sastāvā.
Tādā garā turpinot, ZZS nekad nebūs jāatbild kaut vai uz jautājumiem, kāpēc, viņiem teju jau desmit gadus esot valdībā, Latvijas lauki - pašu piesauktais rūpju bērns - paliek arvien tukšāki un nabadzīgāki un kāpēc Aušvicai pielīdzinātā Latvija nevar kļūt par lielu un plaukstošu Ventspili.