Tomēr jau drīz Aleksandrs, kas tikko ar izcilību bija ieguvis profesionālā maģistra grādu siltumenerģētikā un siltumtehnikā un iestājies doktorantūrā, saņēma e-pastu no SIA Ecogen - ar piedāvājumu pamēģināt inženiertehnologa pienākumus biogāzes staciju projektēšanā. Iepriekš Aleksandrs paralēli studijām bija strādājis būvniecībā, bijis zinātniskais asistents, pētnieks un lektors RTU, arī remontatslēdznieks Rīgas siltumā. Līdz ar Ecogen uzaicinājumu sekoja mēnesis nopietnu pārbaudījumu, tad pieņemšana pastāvīgā darbā, pieredzes apgūšana Vācijā un detalizēta biogāzes tehnoloģiju izpēte. Tagad Aleksandrs lepojas, ka kopā ar kolēģiem jau paguvis uzprojektēt un uzbūvēt divas biogāzes stacijas.
Vērtīgāko saraksts
Lai šādu bijušo studentu un darba devēju veiksmīgas satikšanās stāstu ir vairāk - tāds ir mērķis, kāpēc tapa RTU absolventu Zelta fonds, stāsta augstskolas Karjeras centra projektu vadītāja Una Vorma. «Gribējām godināt labākos, sniegt viņiem papildu iespējas,» viņa teic. No katras bakalaura un maģistra studiju programmas tās direktors izvirza daudzsološākos absolventus, viņi aizpilda anketu, tiek vērtēti viņu sasniegumi studijās, pētniecībā, sabiedriskajā dzīvē. No katras programmas katra izlaiduma Zelta fondā tiek iekļauti 1-2 cilvēki, lai gan gadās arī tādi, kas no šī goda atsakās - saka, ka nejūtas pelnījuši, stāsta U. Vorma.
Informācija par izcilniekiem tiek piedāvāta darba devējiem, kas no šiem jauniešiem var piemeklēt sev atbilstošus darbiniekus. Šāda pieeja darbojas, saka U. Vorma. Visaktīvāk jaunos speciālistus tā izvēlas IT nozare, kas ir visenerģiskākā arī ikdienas sadarbībā ar augstskolu. Aktīvi ir arī darba devēji, kas noskata Inženierekonomikas un vadības fakultātes beidzējus, tāpat Lattelecom «nosmeļ» labākos telekomunikāciju studentus. Plašākas statistikas par zelta absolventu gaitām gan pagaidām nav, taču to plānots apzināt. Tāpat drīzumā - līdz ar RTU 150. jubileju nākamgad, - varētu izveidoties arī vienota augstskolas absolventu asociācija. «Jūtam, ka tāda kustība vajadzīga. Absolventi tad jūtas skolai piederīgi, var labāk sadarboties ar to kā uzņēmumu pārstāvji, vieslektori, iedvesmot studentus,» vērtē U. Vorma. Zelta fonds varētu būt pirmie, ko aicinās RTU absolventu klubā. Viņi ir aktīvi, un aktīvie ap sevi pulcē pārējos.
Stipendijas un inteliģence
Teiktajam par aktīvistu «magnētismu» piekrīt arī Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Absolventu asociācijas izpilddirektore Irīna Kukliča. Par absolventu kūtrumu viņa nesūdzas, izaicinājums drīzāk ir piedāvāt gana plašu aktivitāšu loku daudzajiem RSU beidzējiem. Nākotnē varētu izveidot arī pa atsevišķai «šūniņai» katras fakultātes absolventiem (Tā dara arī pasaules lielajās universitātēs), taču pagaidām, kamēr 2,5 gadus jaunā asociācija «iesildās», lielākie ieguvēji ir RSU pašreizējie studenti.
Asociācija nodibinājusi stipendiju fondu, kas administrē četras stipendijas izcilākajiem studentiem - nākotnes līderiem (Veselības centra 4, Olainfarm un SEB bankas Izcilības stipendijas, un mecenāta Borisa Tetereva stipendija medicīnā), šoziem tām pievienoties varētu arī B. Tetereva pētnieciskā atbalsta grants studentiem dalībai ārzemju konferencēs. Asociācija vēlas veicināt dialogu starp dažādām industrijām un izglītotājiem, lai topošie speciālisti kļūtu labāk sagatavoti darba tirgum. Jau ir arī piemēri, kā darba devēji caur asociāciju meklējuši un atraduši sev darbiniekus, un šādu «darba biržu» plānots attīstīt. RSU absolventi nākotnē arī apņēmušies izveidot RSU muzeju, kā tradīciju nostiprināt jau aizsākto Gada balvu medicīnā, pērn sarīkotas RSU 60 gadu jubilejas svinības un absolventu salidojums. «Absolventiem asociācija ir veids, kā saglabāt saikni ar universitāti, tas ir kontaktu tīkls, mūžizglītošanās iespējas,» saka I. Kukliča un piebilst, ka absolventu aktivitāte ir pateicība savai Alma mater. Mācīties asociācija patlaban piedāvā neformālās izglītības projektā Inteliģences akadēmija, kur ar mecenātu Teterevu fonda atbalstu gan RSU absolventi un studenti, gan jebkurš cits interesents var bez maksas apgūt vērtības, zināšanas un iemaņas, ko nesniedz akadēmiskā izglītība, bet kas ir svarīgas cilvēka personības attīstībai. Inteliģences akadēmija piedāvā divus mācību moduļus: vienā tiek apgūta balles deju teorija un prakse, otrā notiek nodarbības par mākslu un kultūru, runas mākslu, diplomātiju, etiķeti, emocionālo inteliģenci u. c. «Interese ir necerēti liela,» I. Kukliča komentē.
Aktivitāte kā vērtība
Arī Rīgas Biznesa skolas (RBS) Absolventu asociācija, kam ir jau 10 gadu stāžs, par saviem galvenajiem uzdevumiem izvēlējusies trīs tradicionālos: veidot saikni starp absolventiem, palīdzot viņiem dibināt un uzturēt savstarpējus biznesa kontaktus, rīkojot socializācijas pasākumus; ar kursiem, semināriem piedāvāt absolventiem tālākizglītības iespējas; palīdzēt RBS beidzējiem paturēt saikni ar augstskolu. «Lai viņi justos piederīgi, jo viņi ir mūsu lielākais sasniegums,» pamato asociācijas izpilddirektore Anita Straujuma. RBS absolvē lielākoties profesionāļi un vadītāji, tāpēc asociācijai par viņu iesaistīšanos jākonkurē ar viņu darbu, biznesu, ģimeni, hobijiem. «Tomēr atsaucība ir ļoti laba. Lepojamies ar viņu finansiālo un intelektuālo ieguldījumu. Jūtams, ka absolventi skolu mīl, un asociācijas uzdevums ir radīt vidi un iespējas, lai viņi skolā varētu atgriezties,» saka A. Straujuma. Ar absolventu gādību RBS ik gadu tiek organizēts izlaidums un rudens balle, šoruden - arī salidojums par godu RBS 20 gadu jubilejai. Absolventi skolai sarūpējuši arī dāvanu - ļoti modernu virtuālo lekciju auditoriju.
Pasaulē augstskolu absolventu asociāciju aktivitātes ir līdzīgas, tiesa, šādi klubi ir daudz izplatītāki, sevišķi biznesa skolās, kur cilvēki vairāk apzinās savstarpējas sadarbības un kontaktu tīkla vērtību, spriež A. Straujuma. Latvijā, kur bez jau minētajām absolventu asociācijām tādas ir arī Rīgas Ekonomikas augstskolā, Transporta un sakaru institūtā un Banku augstskolā, šī tradīcija vēl nav tā iesakņojusies, jo no augstskolas prasa finanses un laiku, no sabiedrības - attīstītāku ziedošanas un sabiedriskās aktivitātes kultūru. «Mēs vēl mācāmies saskatīt vērtību šajās lietās,» saka A. Straujuma.