Zemkopības ministrijā (ZM) norāda, ka balsojumā par benzpirēna atļautā daudzuma samazināšanu zivju un gaļas kūpinājumos Latvija balsojusi par. Ministrijas pārstāve Sarma Sleže saka - Latvijai izdevies panākt atkāpi attiecībā uz šprotēm, lai saglabātu tradicionālās kūpināšanas metodes. «Citi jautājumi no nozaru organizācijām, tajā skaitā Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF), netika aktualizēti, un nebija tādu datu, lai prasītu citas normas. Latvijas pozīcija pirms balsojuma tika saskaņota ar nozaru organizācijām,» atklāj S. Sleže. Viņa arī teic, ka regulas teksts visiem bijis pieejams. Gan pirms, gan pēc regulas pieņemšanas ZM un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) esot bijuši atvērti skaidrot nozares uzņēmumiem regulas nosacījumus un izmaiņas. S. Sleže gan norāda, ka gaļas kūpinātāji līdz šim nebija izrādījuši iniciatīvu.
Vispār nepretojās
LPUF padomes priekšsēdētāja Ināra Šure nenoliedz, ka federācija iebildumus neizteica. «Šobrīd liela daļa uzņēmumu ir pielāgojušies šīm prasībām, taču mēs tuvākajā laikā vērsīsimies atbildīgajās institūcijās, lai meklētu kompromisu attiecībā uz mazajiem ražotājiem un tiem, kas vēl nav paspējuši pielāgoties,» teic I. Šure.
To, ka gaļas kūpinātāji iepriekš ne pārāk aktīvi pretojušies normas ieviešanai, apstiprina arī Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete: «2011. gadā, kad šīs normas apstiprināja, par tām interese un rūpe bija zivrūpniekiem, kuri aktīvi un veiksmīgi darbojās, lai nodrošinātu reālistisku benzpirēna līmeņa noteikšanu šprotēm. Gaļas kūpinātājiem jaunās normas acīmredzot toreiz nelikās kritiski svarīgas.»
Par šprotēm cīnījās Zivrūpnieku asociācijas vadītājs Didzis Šmits. Pēc tā visa viņam nav nekādu ilūziju, ka jaunā norma ieviesta, lai pasargātu cilvēkus no vēža. «Tie cipari, kas ir regulā, neatspoguļo rūpi par patērētāju. Tas ir noteiktu biznesa interešu rezultāts,» teic D. Šmits. Viņš atklāj, ka viena no normas lobētājām bijusi Vācija, jo tai ir interese attīstīt savu pārtikas iekārtu ražotāju biznesu uz normas rēķina. «Ja EK un citiem tiešām rūpētu patērētāju veselība šajā jautājumā, būtu pieņemti pilnīgi citi soļi. Piemēram, ir pierādīts, ka lielākā benzpirēna koncentrācija ir, horizontāli grilējot, tajā pašā laikā neviens nav aizliedzis ražot horizontālus grilus,» stāsta D. Šmits.
Arī S. Kalnietes palīgs Pēteris Viņķelis nenoliedz, ka regula varētu būt ieviesta tāpēc, ka kāda valsts gribētu radīt lielāku noietu savām tehnoloģijām: «Man nav pamata to apšaubīt, protams, tas tā varētu arī būt, tāpēc ir jābūt uzmanīgiem un jāseko līdzi.»
Vērts cīnīties
Kaut gan palikuši tikai daži mēneši, līdz jaunā norma stāsies spēkā, iespēja glābt mazos uzņēmumus, kas kūpina gaļu pēc tradicionālajām metodēm, vēl esot. S. Kalniete teic, ka nepieciešama detalizēta analīze, kurus ražotājus šī norma skar: «Es ceru, ka nozare tādu visdrīzākajā laikā sagatavos un sāks dialogu, lai arī novēlotu, ar Eiropas institūcijām.»
Zemnieku Saeimas priekšsēdētāja Maira Dzelzkalēja teic, ka vajadzētu meklēt iespēju šiem kūpinājumiem piešķirt speciālā nacionālā produkta statusu. «Latvijā gaļu kūpina jau gadsimtiem ilgi. Galu galā tā jau ir patērētāju izvēle, vai viņi gribēs to benzpirēnu vai ne. Mums ir gana daudz citu draņķu, kas ir vēl kaitīgāki veselībai,» teic M. Dzelzkalēja.