Straujāk nekā eirozonā
No šā gada 1.jūlija spēkā esošie dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām nemainīsies līdz nākamā gada 1.janvārim, apstiprina dabasgāzes monopolista Latvijas gāze (LG) pārstāvis Vinsents Makaris. Pēc tam tarifu atkal var pārskatīt atkarībā no mazuta cenas svārstībām pasaules tirgū. Dabasgāzes tarifi Latvijā ietekmē elektrības un siltumenerģijas cenas, jo to ražošanā gāzes kā izejvielas īpatsvars lēšams ap 70%.
Kopš pērnā gada vidus, kad naftas produktu cenas pasaulē bija augstākajā punktā, tās kritušās par 40%. Latvijas patērētājiem dabasgāzes tarifi kritušies par 17-35%. Elektrības un siltuma tarifu samazinājums gan nav tik jūtams, jo lielu daļu tajos aizņem papildu maksa par sadali, piegādi u.tml., kas ir visai stabila.
Eksperti vērtē, ka kopumā Latvijā enerģijas cenas krīt atbilstoši naftas produktu cenu dinamikai pasaulē. Eirozonā gāzes tarifu samazinājums procentuāli šogad bijis mazāks nekā Latvijā, jo tur lielāku tarifu daļu veido jau minētās papildu izmaksas, skaidro Parex Asset Management speciālists Zigurds Vaikulis.
Pārāk inerti
Kopš pērnā gada oktobra dabasgāzes cenu mazajiem patērētājiem Latvijā nosaka pēc šķidro naftas produktu deviņu mēnešu vidējās cenas Eiropas tirgos, iepriekš šis termiņš bija seši mēneši. LG rosinātā termiņa maiņa attālināja iespēju Latvijas patērētājiem gāzi pirkt lētāk - mums tā beidzot ir no 1.jūlija, kamēr Igaunijā, kur tarifu noteikšanas termiņš netika mainīts, gāze mazāk maksā jau no marta. Tagad šo sistēmu vairs nav vērts mainīt, jo dabasgāzes cena atsāks augt un tarifu noteikšanas termiņš tiem Latvijā liks kāpt lēnāk, teic Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas (LSUA) prezidents Edgars Vīgants. Turklāt šovasar Inčukalna krātuvē iesūknētā dabasgāze pirkta par zemāku cenu, tāpēc ziemā straujš tarifu kāpums nevarētu draudēt.
Līdzīgi inertas ir energotarifu regulēšanas sistēmas iespējas reaģēt uz norisēm pasaulē un rosināt energouzņēmumus samazināt cenas, secina lietišķās informācijas portāla nozare.lv enerģētikas sadaļas redaktors Alvils Zauers: «Regulators nav pietiekami elastīgs, lai reaģētu uz tirgus norisēm. Iespējams, līdzētu tarifu metodikas maiņa, tomēr grūti novērtēt, kad un kā to darīt.» Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pārstāve Daiga Reihmane gan ir pārliecināta, ka dabasgāzes tarifu metodika nodrošina pietiekamu atbilstību tirgus cenas pārmaiņām, siltumtarifi tikšot vērtēti pēc 1.novembra, kad SPRK pārņems reģionu regulatoru funkcijas, savukārt elektroenerģijas gala tarifus mājsaimniecībām ar šo gadu SPRK vairs neregulē, bet tos nosaka paši energouzņēmumi. To paredz ar Eiropas Savienību saskaņotā pāreja uz brīvu elektroenerģijas tirgu.
Cerība uz brīvo tirgu
Elektrības tarifi mājsaimniecībām ne šogad, ne nākamgad netiks mainīti, Dienai apstiprina Latvenergo runasvīrs Andris Siksnis. Z.Vaikulis teic, ka lētākas dabasgāzes dēļ elektrībai būtu jākļūst par 4-5% lētākai, taču Latvenergo uzsver - tarifi iepriekšējos gados nav palielināti atbilstīgi gāzes cenas kāpumam, tāpēc tagad tos nevar samazināt.
A.Zauers kā labu piemēru min Ziemeļvalstis, kur valda brīvs elektrības tirgus, kas ne vien strauji reaģē uz cenu pārmaiņām, bet arī liek izmantot lētāku kurināmo un samazināt enerģijas patēriņu. Iespējams, pozitīvi situāciju ietekmēs Igaunijas elektrības ražotāja Eesti Energia meitasuzņēmuma Latvijā Enefit ienākšana mājsaimniecību elektrības tirgū. Tā valdes priekšsēdētājs Aivars Tihane Dienai stāsta, ka Enefit elektrību Latvijas mājsaimniecībām būs gatavs piegādāt nākamā gada beigās un tad arī mazajiem klientiem būtu iespēja izvēlēties. Vēl gan nevarot pateikt, kā šis mehānisms darbosies, jo nav skaidrs, vai tam būs gatavs sadales tīkls.
Siltums dārgāks nekļūs
Paredzams, ka rīdziniekiem siltuma tarifs septembrī un oktobrī paliks tāds pats kā augustā, proti - 31,29 lati par megavatstundu (Ls/MWh) bez PVN, un tas ir zemākais pēdējā pusotra gada laikā, uzsver a/s Rīgas siltums (RS) Informācijas daļas vadītāja Linda Rence. Visticamāk, nākamā gada sākumā RS siltumtarifs saglabāsies par 20% mazāks nekā šā gada sākumā.
Arī citās pilsētās siltuma tarifi šoziem nepaaugstināsies, liecina Dienas veiktā aptauja un LSUA dati. Kopumā Latvijā siltuma tarifi, salīdzinot ar vidējo rādītāju iepriekšējā apkures sezonā, samazināti par 3%. Vietās, kur izmanto vietējo kurināmo, lielākoties koksni, vai arī siltumu ražo koģenerācijas stacijās, tarifi jau bija zemāki nekā siltumenerģijai, ko ārpus Rīgas ražo no dabasgāzes. Tāpēc jūtams kritums šoziem nav gaidāms. To nosaka arī koksnes cena, kas pagājušajā ziemā sasniedza zemāko līmeni un varētu atkal kāpt. E.Vīgants piebilst, ka politiski regulēto siltumtarifu dēļ, kad uzņēmumiem nereti neļāva plānot pat niecīgu peļņu, vairākumam nebija arī brīvu līdzekļu, lai vasarā iegādātos lētāka kurināmā krājumus.
Atkal kāpj
Apbēdinoša ziņa - kopš šā gada sākuma naftas un tās produktu cenas ir salīdzinoši strauji kāpušas, un dabasgāzes deviņu mēnešu vidējā cena nupat sākusi atkal liekties augšup, stāsta Z.Vaikulis. «Ja tūlīt tirgos kaut kas būtiski nemainīsies un cenas nekritīs, ir pamats bažām, ka šā gada atlikušajos mēnešos tarifi lielajiem patērētājiem lēnām atkal līdīs augšup, bet gada beigās LG būs teorētisks pamats prasīt regulatoram atļauju celt tarifus arī mājsaimniecībām par 10-20%,» domā eksperts. LG pārstāvis V.Makaris gan teic, ka lieli lēcieni pašreizējā tirgus situācijā nav gaidāmi.
Tā kā patērētāji nevar ietekmēt enerģijas cenas, kamēr Latvijā valda energomonopoli, par vienīgo risinājumu eksperti uzskata patēriņa samazināšanu, ceļot gan sistēmu, gan ēku energoefektivitāti un taupīgāk lietojot resursus. Mazākiem siltumražotājiem ir problēmas ar investīcijām sistēmu modernizācijai, saka E.Vīgants. Valsts īstenotā daudzdzīvokļu ēku siltināšanas programma vēl ir sākumposmā. Eksperti domā, ka šajā procesā aktīvāk jāpiedalās pašvaldībām, jo labāk no pašvaldības budžeta ieguldīt, lai mazinātu siltuma patēriņu, nevis maksāt rēķinus to iedzīvotāju vietā, kas paši to nespēj izdarīt. «Var ekonomēt, samazinot temperatūru telpās nakts stundās, bet ar to noteikti nevar sasniegt 30% ekonomiju, kā publiski izskanējis,» norāda LSUA vadītājs.