Mēneša sākumā Liepājā, avarējot sporta lidmašīnai, gāja bojā tās pilots. Viņš bija lidojumu instruktors un gaisā veica akrobātiskus manevrus. Par notikušo sākts kriminālprocess. Līdzīgā nelaimes gadījumā pirms pāris gadiem netālu no Siguldas izdzisa divas citas dzīvības.
Pirms izlidošanas un pēc atlidošanas pilotiem ir jāveic ieraksts lidlauka žurnālā, norādot iecerēto maršrutu. Gadījumā, ja tiek izmantota nekontrolētā gaisa telpa, sīkākas ziņas nav jāsniedz. Tas nozīmē, ka šajās zonās pilots uzņemas pilnīgi visu atbildību. «Ja lido kontrolējamā gaisa telpā, pilotam ir jāiesniedz konkrēts lidojuma plāns. Ja lidaparāts paceļas nekontrolējamā gaisa telpā, tā uzraudzība nav obligāta. Tomēr, ja tu avarē, neviens par to nezina, un ir jāpaļaujas, ka tevi atradīs kāds sēņotājs,» Dienai stāsta aviācijas personāla sertificēšanas eksperts Gunārs Prekelis, nenoliedzot, ka nekontrolējamā gaisa telpā pilotam «ir iespēja uzvesties, kā grib». G. Prekelis to salīdzina ar situāciju uz lauku ceļiem: «Mēs zinām, ka noteikumus pārkāpt nedrīkst, taču lauku ceļus policija uzrauga krietni mazāk.»
Latvijas Civilās aviācijas aģentūras Aeronavigācijas daļas vadītājs Māris Čerņonoks papildina: «Neviens lidojums bez noteikumiem nenotiek.» Pastāv starptautiskās civilās aviācijas vizuālo lidojumu noteikumi, kur precīzi pārrunātas visas iespējamās robežas, cik tālu, kur un kādā veidā drīkst lidot. Pērn Latvijā ieviesta arī Eiropas Komisijas regula, kas padarīja vēl stingrākus jau pastāvošos nosacījumus. Ieviestas stingrākas veselības un pilota vecuma prasības. Radīta arī jauna gaisa kuģu kapteiņu kategorija - amatierpiloti. Tas nozīmē, ka, iegūstot tiesības, viņi drīkst lidot tikai noteiktās teritorijās, ar ierobežotiem lidaparātu veidiem. M. Čerņonoks atklāj, ka lidojumus lielā augstumā paralēli uzrauga arī gaisa vadības dispečers. Lielāka individuālā atbildība ir pilotiem, kas veic zemos lidojumus. «Šeit pēc vizuālajiem noteikumiem pilotu neviens nevada. Ja ir nosacījums, ka līdz mākonim ir jābūt 300 metriem, viņš pats par to ir atbildīgs.»