Kampaņa tika turpināta, un tika saziedots vismaz trīs reizes vairāk līdzekļu, nekā iepriekš bija plānots. Šis ir viens no Lielbritānijas veiksmes stāstiem - ziedošanas kultūra tur ir sena un izkopta. Turpretim Latvijā ziedošana augstskolām pagaidām vēl nav tik ierasta un šāds mērķis nebūtu tik viegli sasniedzams. Tendences gan rāda, ka mecenātu skaits Latvijā pieaug.
Aktīvāki uzņēmumi
Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU) šobrīd aktīva sadarbība ir apmēram ar 100 dažādiem mecenātiem, no kuriem lielākā daļa ir tieši uzņēmumi, Dienai stāsta RTU Attīstības fonda izpilddirektors Artūrs Zeps. Šie uzņēmumi nav no malas, bet gan tie, kas darbojas nozarē un ir ieinteresēti šādā veidā uzrunāt savus potenciālos darbiniekus, piemēram, enerģētikas, farmācijas un transporta nozarē. Arī ziedošanas formas ir dažādas - vieni izvēlas maksāt stipendijas izcilākajiem studentiem, citi apmaksā prakses vietu uzņēmumā jau mācību laikā. Izplatītāka ir tieši stipendiju piešķiršana. Piemēram, šogad RTU bijuši 59 stipendiju konkursi un mecenātu stipendijas nodrošinātas apmēram 400 studentiem. Ar katru gadu palielinās to uzņēmumu skaits, kas šādā veidā vēlas sev piesaistīt nākotnes darbiniekus.
Sliktāk RTU veicas ar privātpersonu ziedojumiem, un, kā atzīst A. Zeps, Latvijā privātpersonas nav tik ieinteresētas ziedot augstskolām, kā tas ir ārzemēs. Tomēr universitātē šo jomu cenšas attīstīt, tāpēc ir izveidota RTU absolventu asociācija, kas veido sadarbību ar bijušajiem absolventiem un citiem interesentiem. Pirmie rezultāti jau ir. Piemēram, kāds pasniedzējs no Amerikas dodas uz Latviju lasīt lekcijas, bet savu algu par šo darbu ziedo universitātei studentu stipendijām.
Līdzīgi arī Latvijas Universitātē (LU) lielākā sadarbība ir tieši ar uzņēmumiem, bet netrūkst arī privātpersonu, kuras vēlas atbalstīt universitāti. Patlaban aktīvi ir vairāk nekā 100 sadarbības līgumu, Dienai pastāstīja LU fonda pārstāve Laine Dobulāne. Šogad LU fonda mecenāti ir nodibinājuši 27 dažāda veida stipendijas un nodrošinājuši iespēju tās saņemt 107 studentiem.
Runājot par motivāciju ziedot augstskolām, Swedbank pārstāve Adriāna Kauliņa Dienai norāda, ka bankas skatījumā kvalitatīvas izglītības pieejamība ir viens no svarīgākajiem priekšnosacījumiem Latvijas tautsaimniecības turpmākajai izaugsmei un konkurētspējai, kā arī iedzīvotāju labklājībai, kas savukārt ietekmēs bankas darbību ilgtermiņā. Banka izvēlas atbalstīt tos projektus, kas galvenokārt attīsta jauniešu uzņēmējspējas un stimulē izglītības attīstību.
Bijušie absolventi
Tam, ka ziedošanas kultūra augstskolām Latvijā nav tik populāra, piekrīt arī Rīgas Stradiņa universitātes Absolventu asociācijas izpilddirektore Irīna Kukliča. «Es negribētu teikt, ka mums Latvijā nav ziedošanas kultūras kā tādas, dati un fakti liecina par pretējo. Regulāri tiek ziedoti līdzekļi pamestiem dzīvniekiem, slimiem bērniem un citiem projektiem, bet mums nav senas un izteiktas ziedošanas kultūras augstskolām. Tomēr tas ir tikai attīstības jautājums,» uzskata I. Kukliča. Pēc viņas domām, lai piesaistītu un apgūtu ziedojumus, augstskolām aizvien vairāk būs mērķtiecīgi jāiegulda darbs, jo jebkuri līdzekļi uzliek atbildību. Ja ir laba un skaidri formulēta ideja, naudas līdzekļus tam var atrast.
RSU ziedotāji primāri ir augstskolas absolventi, kuri ir apmierināti ar iegūto izglītību un vēlas atbalstīt universitāti. To vidū ir viens no Latvijas lielākajiem privātajiem mecenātiem Boriss Teterevs. Stipendijas galvenokārt tiek piešķirtas izcilākajiem studentiem savā specialitātē. Līdzīgi rīkojas arī SEB grupa Latvijā, ik gadu piešķirot vidēji 20 stipendiju mērķtiecīgiem un talantīgiem studentiem.
Perspektīvas lielas
Lai gan Latvija vēl netur līdzi ārvalstu pieredzei, tomēr augstskolu pārstāvji mecenātismam redz perspektīvas un izceļ tā nozīmīgumu. A. Zeps uzsver, ka augstskolas, pateicoties mecenātiem, var realizēt ambiciozus projektus, kas citādi nebūtu iespējams. Uz jautājumu, kāpēc kādam vajadzētu ziedot savus līdzekļus augstskolām, I. Kukliča norāda, ka universitātēs ir koncentrēts liels intelektuālais potenciāls, kuram piešķirot atbalstu var rasties ne tikai pašai universitātei noderīgas lietas, bet arī visai sabiedrībai kopumā. Viņa arī neredz iemeslu, kāpēc Latvijā ar laiku nevarētu būt lielāka atbalstītāju atsaucība. Tomēr tam nepieciešams laiks, un Latvija nevar strauji pietuvoties citu Eiropas valstu līmenim.