Vai esam paveikuši visus rudens darbus, piemēram, iztīrījuši no zīlīšu būrīšiem vecās ligzdu atliekas, lai putni var tajos nakšņot un nākampavasar ligzdot, blusu netraucēti? Kamēr sals vēl nestindzina pirkstus, varam to pagūt. Varam pagūt arī uzlikt vēl kādu jaunu zīlīšu vai pūču būri, jo gan zīlītes, gan pūces ligzdošanas vietas nākamajam pavasarim izvēlas jau rudenī. Pārliecināsimies, vai esam atstājuši savam sakņu pagrabam kādu nelielu ventilācijas spraugu, pa kuru ielidot ziemas guļasvietu meklējošam sikspārnim. Šajā laikā sikspārņi pārceļas uz alām un pagrabiem. Piemāju pagrabos vispirms apmetīsies garausainie sikspārņi, tad pēc pirmajiem saliem tiem sekos aukstumizturīgākie - ziemeļu sikspārņi.
Dārzā ābeļu galotnēs palikušie āboli būs piemērots mielasta galds gan meža strazdiem, kas palikuši te ziemot, gan zīdastēm, kuras Latvijā ieceļo no ziemeļiem. Nevajadzētu skumt arī par nenolasītām aronijām, nemaz nerunājot par pīlādžogām - putni tās pratīs novērtēt. Taču vienu tagad noteikti nevajadzētu darīt: barot ūdensputnus - gulbjus un pīles. Citādi tie gūst maldīgu priekšstatu par barības pārpilnību un nemeklē piemērotas ziemošanas vietas ar neaizsalstošu ūdeni, kas tiem nepieciešams gan barības ieguvei, gan spalvu tērpa kopšanai. Gulbjiem šāda padošanās viegli iegūstamas barības vilinājumam dažkārt beidzas ar iesalšanu ledū.
Kamēr vēl nav pienācis sals un sniegs, arī citus putnus nav vajadzības barot - tie gluži labi var atrast sev barību bez cilvēka palīdzības.