Aukstums pieturēšoties vēl vismaz nedēļu - līdz 25. februārim. Atvadu «ziemas kodieni» esot gaidāmi laikā ap Jevdokiju (14. martu). Bukšs paredz vēlu pavasari un mierina ar ticējumu - ja vecajā Ziemas Mārā krīt sals, tad Pavasara Mārā (25. marts) ziema krīt. Savukārt vasaru dabas vērotājs paredz ne tik karstu kā pērn.
«Atmosfēra ir milzīga, plaša un brīva vide, kurā gaisa masas nemitīgi cirkulē un pārvietojas. Robežjoslās starp gaisa masām ar dažādām īpašībām - siltas un aukstas - veidojas mākoņu zonas, kas nes nokrišņus. Šāda josla aizvadītajā piektdienā (11.02.) šķērsoja arī Latvijas teritoriju,» Dienu informēja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Hidrometeoroloģisko prognožu daļas vadītāja Laura Krūmiņa. Pieredzējām ļoti stipru snigšanu, rietumu puses vējus nomainīja ziemeļu vēji, siltās gaisa masas tika atspiestas uz dienvidiem, un Latvijas reģionā no ziemeļiem ieplūda aukstās arktiskās gaisa masas: gaiss ir dzidrs, mākoņu maz, dienas ir saulainas, un naktīs temperatūra ļoti pazeminās. Hidrometeorologi paredz, ka ziemai raksturīgie laikapstākļi Latvijā saglabāsies līdz pat mēneša beigām. Šajā periodā gandrīz nesnigs, veidosies neliela sarma. Silto gaisa masu atgriešanās gaidāma marta sākumā.
Laika vērotājs Fēlikss Baranovskis Dienai atsūtījis vērojumu par bargo ziemu: pētot, kāds laiks bijis Miķeļos, 29. septembrī, un 1. oktobrī, kad pūta ziemeļu vējš, varot secināt, ka īstā ziema sāksies ap Ziemassvētkiem. Par bargu salu liecināja vairākas zīmes dabā - gājputni lidoja augstu, kurmji veidoja augstus rakumus, koki bagāti ar zīlēm, pīlādžiem un kastaņiem.