Pērn 21. novembrī Zolitūdē gaišā dienas laikā sagruva lielveikals, nogalinot 54 cilvēkus un uz pāris nedēļām teju paralizējot visu Latviju. Šoks, naids, neizpratne. Emocionālas TV tiešraides no glābšanas darbiem, varoņstāsti, tostarp traģiski. Latvijā izsludinātas triju dienu sēras un paustas stingras apņemšanās rast iemeslus un vainīgos. Emociju jūra. Prezidents pēc notikušā bija skarbs: «Šis ir gadījums, kad ir jāsauc skaidri, tā ir milzīga skaita neaizsargātu cilvēku slepkavība.» Viņš pauda nepieciešamību rīkoties un «daudz ko mainīt pamatos, jo pēc šādām traģēdijām neskaita zīmogus un parakstus, bet tieši atbildīgās personas, kuras ir parakstījušās, nokļūst izmeklēšanas izolatorā».
Ir pagājuši teju astoņi mēneši kopš jaunlaiku Latvijas lielākās traģēdijas, un kopskats ir skumjš, jo gluži vienkārši pilsonim nesaprotams. Tālāk par absurda teātri ar iespējami iesaistīto pārstāvju «frāžu futbolu» un izmeklēšanas eksperimentu pārvēršanu publiskā ambrāžā ar tiešraidēm un pieaicinātiem fotoobjektīviem tikuši neesam.
Joprojām nav nekādas konkrētības par iespējamiem atbildīgajiem, ir izplūdušas un vispārīgas frāzes. Protams, protams, viss notiek likumā noteiktajā kārtībā, atbilstoši procesam, soli pa solim... Policija ekspertu atzinumus lietā gaida rudenī, kad arī varētu lemt par atbildīgo saukšanu pie kriminālatbildības. Savukārt celtniecības jomas pārraudzītājs ekonomikas ministrs nesen, tiekoties ar bojāgājušo tuviniekiem, sacījis, ka ir trīs galvenās hipotēzes: ka vainīgs ir normatīvais regulējums, ka pietrūkst uzraudzības vai arī tā bijusi cilvēku nolaidība.
Pēc iesaistīto atbildīgo un pārraudzītāju paziņojumu tonalitātes nav jābūt Nostradamam, lai principā jau šobrīd prognozētu - konkrētu vainīgo uzvārdu šajā, runājot prezidenta vārdiem, masu slepkavības lietā var arī nebūt. Vislielākās iespējas izrādīties par galveno vaininieku ir nevienam citam kā robiem likumdošanā un normatīvajam regulējumam. Savukārt projektētāji, celtnieki, ekspluatētāji, parakstītāji un to priekšnieku priekšnieki izrādīsies vien nejauši šī regulējuma pasažieri. Atšķirībā no Polijas, kur 2006. gadā sagruva izstāžu centrs, bojā gāja 65 cilvēki, bet pēc nepilniem diviem gadiem jau bija 12 notiesāto. Smagākais bija 12 gadu cietumsods.
Kāpēc tik skaistā vasaras dienā pēkšņas juridiski nepamatotas emocijas? Fons. Vainīgs ir neviens cits kā informatīvais fons, ko pieminēšu bezkaislīgi, secinājumus atstājot katra paša ziņā. Proti - Maskavā aizvakar notika traģiska metro vilciena avārija, bojā gājuši vismaz 20 cilvēki, vairāk nekā 160 cietuši. Nepilnas 24 stundas pēc notikušā tika aizturēts Maskavas metropolitēna meistars un viņa palīgs. Šie cilvēki bija tieši atbildīgi par sliežu remontu, kur pārmijas bija pavirši savienotas ar trīs milimetru stiepli. Krievijas mediji ziņo, ka atbildīgo vertikāle skaršot visu līmeņu priekšniekus.