Tomēr daļa zinātnieku uzskata, ka galvenais planētas drauds nav pārapdzīvotība, bet konstanti augošais dažādu resursu patēriņš. Viņuprāt, mums ir pietiekami daudz resursu, lai paēdinātu pasauli arī 2050. gadā, kad Zemes iemītnieku skaits varētu sasniegt deviņus miljardus.
Pagājušajā nedēļā publicētajā Francijas Nacionālās lauksaimniecības un Attīstības izpētes aģentūru kopīgajā ziņojumā secināts, ka pasaulē novērojamas milzīgas atšķirības patēriņa apjomā. Piemēram, vidējais amerikānis rada tikpat daudz oglekļa dioksīna izmešu, cik 250 etiopiešu, pētījumu citē britu laikraksts The Guardian. Pētnieki uzskata, ka attīstītajās valstīs, kur dzimstība strauji samazinās, ir jādomā par resursu patēriņa samazināšanu, bet pārdomāta dzimstības politika jāievieš tur, kur dzimstība ir pārmērīgi augsta.
Dokumentā arī teikts, ka cilvēcei racionālāk jāizmanto dzīvojamā platība, jo aprēķināts, ka visus aptuveni 6,89 miljardus pasaules iedzīvotāju, nostādot plecu pie pleca, varētu satilpināt ASV megapoles Losandželosas lieluma teritorijā - aptuveni 1300 kvadrātkilometros.
Savukārt britu inženieru organizācija Institution of Mechanical Engineers nesen nākusi klajā ar ziņojumu, kura nosaukumu veido provokatīvs jautājums Viena planēta, par daudz cilvēku?.
Pētījumā secināts, ka pārapdzīvotība nav problēma, ja vairākkārtīgi palielina pārtikas ieguvi, izmantojot biotehnoloģijas, mehanizāciju, pārtikas apstrādi un apūdeņošanu. Tam gan nepieciešami lieli ieguldījumi.