Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas speciālisti norāda, ka bieži ciema statusa saglabāšana ir saistīta ar pašvaldības rīcību, kam par pamatu var būt dažādi apstākļi. Piemēram, atšķirīga likuma interpretācija vai vēlme saglabāt vietai kultūrvēsturisko nosaukumu. Savulaik lēmumu par ciema statusa piešķiršanu ietekmēja arī vēsturiskais aspekts, īpaši tas vērojams Latgalē, kur šo ciemu ir visvairāk un atšķirībā, piemēram, no Kurzemes ciema statuss piešķirts pat divu triju māju pudurim.
Ciemi Latvijā ir ļoti atšķirīgi gan pēc iedzīvotāju skaita (no dažiem cilvēkiem līdz vairākiem tūkstošiem), gan pēc infrastruktūras objektu esamības, viensētu izvietojuma, apdzīvotības rakstura (sezonāli vai pastāvīgi apdzīvots). Dažā ciemā iedzīvotāju vairākums dzīvo pat pansionātā, internātskolā vai līdzīga tipa iestādē.
Ministrijas speciālisti atzīst, ka vairāku gadu garumā iesaistītajām institūcijām, veidojot dažādas darba grupas, nav izdevies panākt sīkāku detalizācijas pakāpi ciemu raksturojošo elementu noteikšanai.
Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras Kartogrāfijas departamenta Toponīmikas laboratorijas speciālisti sadarbībā ar Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Reģionālās ģeogrāfijas un toponīmikas zinātniskās laboratorijas pētniekiem gan piedāvāja savu ciemu klasifikāciju, pēc kā iedalīti ciemi arī grāmatā Latvijas ciemi. To nosaukumi un ģeogrāfiskais izvietojums. Tas ir lielciems, vidējciems, mazciems, skrajciems, vasarnīcu un aprūpes ciems. Tomēr šis priekšlikums atsaucību neguva.