Tas gan tiks darīts, ja šo ideju akceptēs Valsts vides dienests (VVD), Dienai piebilda BIOR direktora vietniece laboratorijas jautājumos Olga Valciņa. Šī iespēja tiks izvērtēta, apstiprināja VVD ģenerāldirektores vietniece Aina Stašāne. BIOR laboratorijā var veikt ap 500 parametru analīžu, un var gadīties, ka toksiskā viela nav starp tām vai arī tā neuzkrājas bojā gājušo zivju organismā. Pašlaik kā visticamākais zivju bojāejas cēlonis tiek uzskatīti lauksaimniecībā izmantotie augu aizsardzības līdzekļi, taču neoficiālā informācija liecina, ka līdz vakardienai veiktie analīžu rezultāti bija negatīvi. Paraugu analīze turpināsies.
Balvu novada pašvaldības priekšsēdētājs Andris Kazinovskis (LZS) uzskata, ka šis gadījums apliecina valstī pastāvošu problēmu nodrošināt operatīvu piesārņojošo vielu noteikšanu, tāpat viņš ir pārliecināts, ka vajadzētu ierobežot piebraukšanu pie upēm. Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietniece vides jautājumos Alda Ozola paskaidroja, ka «konkrētajā gadījumā objektīvus sarežģījumus rada fakts, ka šobrīd nav informācijas par iespējamo piesārņojumu izraisījušo vielu, tā kā šajā apvidū nav ne intensīvas lauksaimniecības, ne rūpniecisku objektu, ne arī notekūdeņu attīrīšanas iekārtu». O. Valciņa piebilda, ka BIOR laboratorijas darbinieki strādājuši arī nedēļas nogalē, lai nodrošinātu operatīvāku analīžu veikšanu. Ičā ķīmiskās vielas varētu būt nokļuvušas no vienīgās piebraucamās vietas vai stāvvietas upes krastos, kas atrodas pie tilta uz Gulbenes-Rēzeknes autoceļa, šeit tiek veikta arī grunts izpēte. Kā Diena jau rakstīja, VVD uzskata, ka piesārņojums, kas no Ičas tālāk nokļuva Aiviekstē, Daugavas ūdeņus un Rīgas iedzīvotāju dzeramo ūdeni neapdraud.
Lai gan par zivju bojāeju VVD zināja jau kopš svētdienas, 20. oktobra, tikai trešdien iedzīvotāji tika brīdināti nelietot šīs upes ūdeni un tajā esošās zivis, apstiprināja A. Kazinovskis. VARAM ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) uzdevis izvērtēt VVD rīcību, lai noskaidrotu, vai sabiedrība tikusi savlaicīgi informēta par piesārņojumu. VVD Rēzeknes reģionālās vides pārvaldes (RVP) direktore Ērika Ruskule norādīja, ka iepriekš bijuši gadījumi, kad Ičā, kur ieplūst purva ūdens, zivis slāpušas un gājušas bojā dabisku iemeslu dēļ, savukārt iedzīvotāji brīdināti, tiklīdz saņemta informācija no BIOR par to, ka ūdens piesārņojumu izraisījusi toksiska viela.
Šajā gadā VVD konstatējis jau vairākus ūdenstilpju piesārņošanas gadījumus, piemēram, Vesetas upē šogad gāja bojā vairāk nekā 200 kilogrami zivju un ir sagatavoti dokumenti krimināllietas ierosināšanai, pastāstīja VVD Madonas RVP direktors Jevģenijs Sobko. Tiek uzskatīts, ka piesārņojums radies, upē nokļūstot neattīrītiem notekūdeņiem. Visticamāk, tie ieplūduši no Kalsnavas pagastā esošā uzņēmuma SIA Biodegviela, kam bijušas problēmas ar attīrīšanas iekārtu darbību. Savukārt VVD Lielrīgas RVP, reaģējot uz Allažu iedzīvotāju sūdzībām, pagājušajā nedēļā konstatēja piesārņojumu Dūņupē. Pārbaudot apkārtni, atklāts, ka SIA Kokapstrāde 98 teritorijā pie Dūņupes krastos izvietotiem konteineriem uz augsnes un upē redzami krāsas atlikumi. Par konstatētajiem pārkāpumiem ierosināta administratīvā lietvedība. VVD izsaka pateicību iedzīvotājiem par informēšanu. Ir bijuši arī gadījumi, kad zivis gājušas bojā, bet piesārņojuma cēlonis nav atklāts, piemēram, 2011. gadā tā notika Alauksta ezerā, 2012. gadā - Alokstes upē. Savukārt 2008. gadā no Lietuvas Mūsā ieplūduša iespējama piesārņojuma rezultāts bija 1,5 tonnas beigtu zivju.