Var saprast tos valsts pārvaldē strādājošos, kurus aizvaino tik vispārpieņemtās nievas par ierēdņiem, «kabinetu žurkām» utt. Patiesi - vairākums no mums gluži labi saprot, ka nedrīkst lietot vispārinošus apzīmējumus kādai tautai, ikdienišķās žults izvirdums tiek tomēr mazliet piebremzēts, ja runa ir par skolotājiem vai mediķiem, toties ierēdniecības gadījumā bremžu nav. Ja nu tomēr negribam padziļināt šizofrēnisko pretnostatījumu «mēs» un «valsts», būtu lietderīgi atzīt, ka arī t.s. iestādēs strādā daudz jēdzīgu ļaužu.
Un tieši tāpēc nav saprotams, kāpēc valsts pārvaldes vadītāji, arī politiskie, visiem spēkiem cenšas šo sistēmu iztēlot par kaut kā īpaši dumju un kaitnieciski noskaņotu. Ja paklausās «runājošās galvas», viss ir par grūtu un sarežģītu. Vajadzētu lielāku pievienotās vērtības likmju skaitu? Pārāk grūti no administrēšanas viedokļa. Vajadzētu t.s. iezīmēto finansējumu kultūrai vai veselībai? Ļoti grūti esot administrēt, jo neesot «kapacitātes». Un tas nekas, ka citās valstīs nez kāpēc var. Un tas nekas, ka saģenerēt sarežģītus un bieži nevajadzīgus normatīvos aktus un citus «papīrus» gan nav grūti. Vai tiešām vadītāji, kas atkratās no jēdzīgām lietām, pieminot «kapacitātes trūkumu», var likt roku uz sirds un apgalvot, ka viņu darbiniekiem nav sadoti laiku kavējoši, nejēdzīgi pienākumi? Dažādām IT sistēmām valsts tērē salīdzinoši lielas summas, tomēr, ja ticam minētajām atrunām, radīt programmatūras, kas tiktu galā ar nedaudz sarežģītāku nodokļu sistēmu, nez kāpēc nevar. Pārvaldes zināšanu un prasmju uzlabošanā tiek ieguldīti miljoniem latu no Eiropas naudas, bet, kad vajag, izrādās - nevar. Vismaz tā apgalvo priekšnieki.
Šīs pārvaldei piedēvētās nevarības dēļ tiek sabojātas pat principā labas idejas. Nodokļu likmes tiek pazeminātas mazliet, bet visām preču vai strādājošo grupām, nevis tām, kurām samazināšanas efekts būtu jēdzīgāks. Izrādījās, ka ir trūkumi mikrouzņēmumu regulējumā (daži ļaudis nekorekti izmanto)? Nav ko mocīties ar pieslīpēšanu, strādājam ar cirvi.
Ticamāk gan, ka valsts pārvaldē netrūkst cilvēku, kas gan spēj, gan vēlas strādāt elastīgi un kvalitatīvi. It sevišķi, ja jēga izmaiņām viņiem kā cilvēkiem, kas tāpat saņem algu, iepērkas utt., ir saprotama. Bet tādam mērķim ir jābūt arī vadītājiem, plus pārvalde ir jāatbrīvo no nevajadzīgiem darbiem. Ir tāds nedaudz negludi skanošs izteiciens «netaisi mani par muļķi». Šķiet, līdzīgi varētu teikt daudzi pārvaldē strādājošie saviem priekšniekiem. Pateicoties kuriem (vismaz daļēji) sabiedrībā dzīvo stereotipi par «sliktajiem, slinkajiem ierēdņiem» un nezūd neticība valstij.