Akcijas rezultāti apliecina, ka dienests par iespējamajām problēmām nav kļūdījies - vidējā alga nozarē pieaugusi par aptuveni 70 eiro. Turklāt līdzīga aina varētu pavērties, pārbaudot arī citās ārstniecības jomās strādājošos komersantus, lai gan nozares pārstāvji to noliedz.
Ar zobārstiem vistrakāk
Medicīnas nozarē tieši zobārstniecībā tika konstatēti lielākie riski, kas norāda ne tikai uz algu izmaksu aploksnēs, bet arī faktisko ieņēmumu neuzrādīšanu pilnā apmērā un to iespējamo slēpšanu. Kā rāda akcijas rezultāti, bažas izrādījušās pamatotas. VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone Dienai norāda - zobārstniecībā strādājošie ir sapratuši, ka jāpārskata sava attieksme pret nodokļu maksāšanu, taču savu darbību pilnībā legalizējusi vien trešā daļa nozarē strādājošo. Pārējie uz VID aicinājumu nav reaģējuši. Vēl janvārī 308 komersantiem, kuri nonākuši VID redzeslokā, dota iespēja situāciju mainīt, bet reāli kontroles pasākumi sāksies februārī - VID veiks gan tematiskās pārbaudes, gan nodokļu auditu, kuru sekas var būt gan administratīvais sods, gan saimnieciskās darbības apturēšana un kriminālatbildība, ja krāpniecība notikusi lielos apmēros.
Tikmēr Latvijas Zobārstu asociācijas prezidents Andis Paeglītis uzskata, ka problēma nav tik liela, kā no malas varētu izskatīties. Respektīvi, jautājums neesot par pelēko zonu, bet gan statistikas kļūdām, kuras tiek risinātas. Pēc viņa teiktā, mediķi nav ļaunprātīgi un neviens no ārstiem nav ieinteresēts kaut ko slēpt, taču jautājums ir par pareizajām uzņēmējdarbības juridiskajām formām, kuras nereti ir neskaidras un tādējādi līdz galam nesakārtotas. No tā gan veselības aprūpes kvalitāte nepasliktinās. Taču ar to esot skaidrojams minētas vidējais algas pieaugums - sakārtota, piemēram, darba stundu uzskaite. Pēc A. Paeglīša teiktā, arī turpmākās VID pārbaudes nozares darbiniekus nebiedējot.
Līdzīgi citur
Lai gan pagaidām VID neplāno tādā pašā veidā vērsties pie citās ārstniecības nozarēs strādājošajiem, I. Pētersone pieļauj, ka līdzīgas problēmas varētu atklāties arī tur. Līdzīgu akciju iespējamība gan atkarīga no VID kapacitātes - lai arī konkrētās nozares uzrunāšana un mutiska brīdināšana lielus līdzekļus neprasa, pēc tam, lai veiktu konkrētas pārbaudes un novestu procesu līdz galam, jau ir nepieciešami ievērojami resursi. Pretējā gadījumā šādām akcijām nebūtu jēgas - vārdiem neviens nenoticētu.
Pretējās domās par nozares problēmām ir Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris. Viņš Dienai uzsvēra, ka starp zobārstniecību un citām ārstniecības nozarēm ir būtiska atšķirība - zobārstniecība ir privātā sektora pārziņā, bet pārējās medicīnas nozares pamatā ir valsts un pašvaldību sektorā. VID akcijas rezultātus viņš dēvē par uzskatāmu argumentu tam, lai atspēkotu pārliecību, ka privātajā sektorā viss notiek godīgi, bet sabiedriskajā sektorā valda pelēkā zona. «Tagad mēs skaidri redzam, kā ir ar to godīgumu. Valsts un sabiedriskajā sektorā attiecībā uz atalgojumu viss ir pilnīgi precīzi. Arī Valsts kontrole nekādus pārkāpumus šajā ziņā nav atklājusi,» atzīmēja arodbiedrības priekšsēdētājs.
Pirms VID pārbaudēm spriest par to, vai arodbiedrības pārstāvja vārdi atbilst patiesībai, gan var tikai pēc publiskajā telpā izskanējušajiem skandāliem, kas uzvirmo ik pa laikam. I. Pētersone arī piebilst, ka nereti valsts un pašvaldību sektorā strādājošie mediķi pēc noteiktā darbalaika turpina pieņemt pacientus arī kā privātārsti tajās pašās telpās. Tāpēc būtu jāskatās, kā tiek nodalītas viņu darba attiecības. Tāpat ir gadījumi, ka, strādājot privātpraksē, speciālists izmanto iespēju «neuzrādīt neizrakstīto kvītiņu un ielikt to kabatā bez nodokļu nomaksas». Lielākie riski šādā ziņā esot, piemēram, masieriem un fizioterapeitiem, taču VID vadītāja piebilst - visiem līdzās izstāvēt nevar.
Pavasarī ar līdzīgu akciju VID plāno vērsties vēl pie skaistumkopšanas jomā strādājošajiem.