Tikai pusstundas brauciena attālumā no Itālijas galvaspilsētas purvainā apvidū pie Fjumičīno lidostas atrodas sešstūru dīķis. Ilgus gadus par šo apkārtni klīda dažādi nostāsti, taču arheologiem acīmredzot neizdevās pietiekami plaši palūkoties uz šo ūdenstilpi un zālē ieaugušām drupu kaudzēm.
Tikai tagad Sauthemptonas Universitātes pētnieki kopā ar itāļu kolēģiem secinājuši, ka dīķis izrakts aptuveni II gadsimtā un bijis Porto pilsētas ostas sastāvdaļa. Turpat blakus atradies amfiteātris, kas bijis tikpat liels kā Romas panteons. Aptuveni pirms diviem tūkstošiem gadu šeit arī slējusies pamatīga marmora pils, kur, iespējams, uzturējies pats imperators.
Ārpilsētas mītne
Porto atrašanās vietu pirms 140 gadiem pirmais uzgāja itāļu arheologs Rodolfo Lančiāni. Tiesa, viņš saglabājušos pamatus pieņēma par amfiteātra drupām un nenodevās tālākiem meklējumiem. Tagad britu profesora Saimona Kīja vadītā ekspedīcija atradusi ostas pilsētas otru daļu un iegūst aizvien vairāk vērtīgas informācijas par dzīvi tajā.
Viņš noskaidrojis, ka R.Lančiāni atrastās drupas nav teātra, bet gan pils paliekas. Tajā imperatori apmetušies pirms došanās vizītēs pāri jūrai un uzņēmuši viesus, kuru parādīšanās Romā nebija vēlama. Pils esot bijusi grezna, kā jau ārpilsētas rezidencei pienākas, un izdaiļota ar iespaidīgām marmora statujām.
Pilsētas pārmeklēšanā britu arheologi ņēma talkā magnētiskos sensorus un metālu meklējošas ierīces. Tie ļāva uziet gan aizgruvušos kanālus, gan amfiteātra pamatus. «Tā dizains, luksusa materiālu izmantošana un iespaidīgās kolonnas liek domāt, ka šo celtni apmeklēja augsta ranga amatpersonas, iespējams, pat imperators. Tur varēja notikt spēles, gladiatoru kaujas, dzīvnieku cīņas vai pat jūras kauju uzvedumi. Taču to mēs nudien nezinām,» S.Kījs laikrakstam The Guardian stāstīja, ka pilsētā tomēr bijis viens amfiteātris. Tas gan atradies ne tajā vietā, kuru pirms pusotra gadsimta iezīmēja itāļu pētnieks.
Trīs gadu laikā britu grupa atrada arī kādreizējo kuģošanas kanālu gultnes, ar kolonnām izdaiļotu dārzu un greznu istabu paliekas. Tas viss mudina domāt, ka impērijas galma ļaudis Porto iegriezušies visai bieži.
«Šis ir viens no svarīgākajiem atklājumiem vēsturē - tas ir līdzvērtīgs Stonhendžas un dižā Kambodžas tempļa Ankorvata uziešanai,» S.Kījs raidsabiedrībai BBC savu atklājumu gluži vai ceļ debesīs, «tas paver logu uz dzīves ritējumu varenākajā no mums zināmajām impērijām.»
Romas klēts
Agrāk Porto atradās pie pašas jūras, taču nogulsnējumu dēļ ūdens atkāpies un tagad līdz Tirēnu jūrai ir aptuveni trīs kilometri. Pirms divām tūkstošgadēm osta bija ļoti noslogota. Tur iebraukuši tā laika lielākie kuģi. Smagākie svēruši pat 350 tonnu. No ārzemēm un citām impērijas ostām vestā prece tika krauta 300 metru garā noliktavā, no kurienes pārkrauta mazākos kuģos, kas pa kanāliem braukuši līdz Tibrai un tālāk līdz Romai.
Porto sāka būvēt Romas valdnieks Klaudijs 46.gadā. Tās nozīme pieauga 62.gadā, kad vētras laikā Romas ostā tika sadauzīti un nogrima 200 kuģi, tādējādi galvaspilsētā sāka pietrūkt maizes un izcēlās nemieri. Valdniekam vajadzēja rezerves vietu kravu saņemšanai, tādēļ kuģi tika novirzīti uz Porto.
«Tolaik Roma jau bija pāraugusi Itālijas spēju pabarot visus pilsētniekus, tādēļ tās pastāvēšana bija atkarīga no ostas,» skaidroja S.Kījs, «tas padara Porto par vienu no svarīgākajām izrakuma vietām pasaulē.»
Starp citu, tikko divi vēsturnieki, izskaitot monētas apslēptā seno romiešu naudas glabātavā, izrēķinājuši, cik cilvēku dzīvoja Romas republikas beigu fāzē I gadsimtā pirms mūsu ēras. Tolaik katram pieaugušam vīrietim bija jāmaksā nodokļi, jāpiereģistrējas armijā un jāsaņem balsošanas tiesības. Pamatojoties uz šo faktu un izrēķinot iemaksāto nodokļu apjomu, Konektikutas Universitātes biologs Pīters Turčins un Stenforda universitātes vēsturnieks Valters Šeidels izskaitļojuši, ka kopējais impērijas iedzīvotāju skaits neesot pārsniedzis četrus miljonus, rakstīts žurnālā Proceedings of the National Academy Sciences.