Viena no svarīgākajām lietām ir vārda brīvība. Tas, uz ko MTG fokusējas, ir izklaide, bet, ja runājam par redakcionālo neatkarību, tad tā ir ļoti svarīga vērtība. Pašreizējais MTG prezidents Jorgens Madsens virza domu, ka mūsu vērtība ir stāstīt stāstus par to, kas notiek.
Nauda nav MTG vērtība?
Es to neliktu kā vērtību, es teiktu, ka būt veiksmīgam biznesā ir pamata uzstādījums, kādēļ mēs vispār esam. Mūsu apsvērumi vienmēr ir ļoti racionāli. Tajā pašā laikā tas, ko esmu jutusi visus gadus, kopš esmu šajā amatā, ir iespēja strādāt neatkarīgi, protams, saskaņojot vadlīnijas. Tas ir ļoti svarīgi gan man personīgi, gan visiem darbiniekiem kopumā, ka neesam marionetes, kas tikai izpilda lielā akcionāra nosacījumus.
Kā mediju lietošanas izmaiņas atspoguļojas jūsu biznesa organizēšanā?
Ja pirms, teiksim, gadiem pieciem mums bija viena veida ieņēmumi - no reklāmas -, tad šobrīd tie diversificējas. Lauvas tiesu gan veido ieņēmumi no lineārās TV, tomēr blakus nāk maksa no visiem maksas abonentiem, būtisku daļu sāk veidot ieņēmumi no digitālās reklāmas portālos Skaties.lv, Tvplay… Otra svarīgā lieta Latvijā, kā jau visur, - mainās mediju lietošanas paradumi, no skatītājiem visi kļūst par lietotājiem. Tā saucamā lineārā televīzija pašreiz ir stabila, ieņēmumi ne aug, ne krīt. Iespējas palielināt ieņēmumus dod digitālie mediji, abonentmaksas un citas ar jauniem lietošanas paradumiem saistītas lietas. Mūsu digitālais resurss aug labos tempos, esam apmierināti. Mēs mākam veidot saturu. Līdz šim mēs bijām lieli eksperti lineārā satura veidošanā. Šis saturs jāpadara pieejams auditorijai visās platformās. Manuprāt, tā mūsu lielā veiksme, ka ir ļoti spēcīga komanda un esam spējuši salikt kopā lineāros spēkus un jaunus prātus ar pieredzi digitālajā pasaulē.
Kam no jūsu MTG groza pagājušogad labāk veicies?
Protams, TV3 ir karognesējs, un tas ir arī mūsu mērķis gan reitingu ziņā, gan kopējās tendences nesējs un noteicējs. Mazliet esam mainījuši pozicionējumu Kanālam2, fokusējot kā šokējošu realitātes šovu programmu, tādējādi tur arī būtiski pieauga auditorija. Prieks, ka LNT sākam atrast pareizo nišu. Un, protams, digitālais resurss.
…bet, neskatoties uz to, LTV1 pēdējā mērījumā ir pirmajā vietā?
Tā ir taisnība, un šajā gadījumā bija vairāki notikumi, kuri ļoti spēcīgi ietekmēja mēneša rezultātus, - prezidenta vēlēšanu diena, kur bija tiešraide LTV visu dienu, un Līgo svētku koncerts.
Notikumi, nevis kvalitātes uzlabojumi?
Šajā gadījumā noteikti jā. To mēs arī jūtam, kad notiek Šlāgeraptaujas koncerts Ventspilī, Eirovīzijas pasākumi…
Šie jau ne pirmo reizi, minētās reitingu izmaiņas gan. Piebilstot - pēdējo gadu griezumā gan TV3, gan LNT lēni, bet tomēr slīd uz leju.
Jā. Pirmām kārtām fragmentācija - aug mazie kanāli, tie, protams, paņem savu auditoriju. Mūsu spēks ir tajā, ka arī mūsu kanālu grozā aug šie nišas produkti. Piemēram, jūnijā mūsu 3+ kanāls bija lielākos reitingos nekā PBK (Pirmais Baltijas kanāls).
Viens no tādiem, kas Latvijā aug, ir Krievijas kanāls RTR. Jūs tur pārdodat Latvijas reklāmu?
Mēs esam pārdošanas aģenti, jā.
Nejūtaties mazliet diskomfortabli, zinot veidu, kādā viņi pasniedz notikumus?
Tā pieeja vienmēr ir bijusi strādāt likuma ietvaros. Pagājušajā gadā, kad kanāls Latvijā tika aizliegts, tur reklāma netika izvietota.
To aizliegumu taču noignorēja.
Tas ir stāsts par VIASAT. Es nebūšu kompetenta komentēt… bet kopumā tās likumdošanas iniciatīvas, kas šobrīd ir ierosinātas, lai panāktu, ka valsts var ietekmēt tā vai cita kanāla darbību, ja tur konstatējams nelojāls saturs, mēs tās atbalstām absolūti, mēs esam savas valsts patrioti.
Vaimandieniņ, nu esat patrioti, bet RTR mierīgi tirgojat reklāmu…
Ziniet, kā ir - tas ir biznesa darījums. Ja valsts uzskata, ka kanāls ir Latvijai nedraudzīgs un ir aizliedzams, tad jādara, lai šo kanālu ierobežotu.
Bet tur (kanālā RTR) reklāmu labi pērk?
Jā, tā ir klientu pieprasīta programma. Atšķirībā no Lietuvas, kur RTR bija aizliegts uz ilgākiem periodiem, arī ļoti daudzi reklāmdevēji pieņēma politiskus lēmumus neizvietot reklāmu. Tas neattiecas tikai uz RTR, bet arī uz BMA (mediju grupa Baltijas Mediju alianse - aut. piez.) kanāliem.
Pirms vairākām nedēļām Saeima no amata atcēla Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadītāju Aināru Dimantu. Tas izraisīja saprotamas kaislības. Gribētu jūsu komentāru.
Nav tā, ka es tagad šautu gaisā balonus, ka Dimants atlaists. Atlaišana nav risinājums. Ilgāku laiku problēma ir rūgusi, proti - situācija mediju tirgū, NEPLP sēdēšana uz diviem krēsliem - sabiedrisko mediju akcionārs un vienlaikus regulators…
Gadiem jau sēž uz diviem krēsliem.
Pēdējā laikā tas ļoti saasinājies. Faktiski mēs esam nonākuši līdz tam, ka komercmediji ir pretnostatīti un padarīti par ienaidniekiem…
Jūsuprāt, tas ir NEPLP nopelns?
Tas ir stāsts par NEPLP darbības vai bezdarbības rezultātu. Padome nav aktīvi darbojusies, lai kaut ko mainītu. Domājot arī par «slaveno» ģeopolitisko situāciju, es uzskatu, ka sabiedrisko un komercmediju veiksmīga sadarbošanās jau sen varētu būt novedusi pie labāka rezultāta. Viens daudzkārt minēts Igaunijas piemērs, kur jau gadiem sabiedriskais medijs nav reklāmas tirgū. Sabiedriskajam medijam ar MTG ir darījums, kur tiks translētas sabiedriskā medija ziņas. Pagājušogad man Beltes kungs (LTV valdes priekšsēdētājs) zvanīja un jautāja, vai negribam ņemt LTV7 ziņas mūsu kanālā 3+? Es atbildēju: «Ivar, kamēr tu esi mans konkurents, es to nedarīšu…»
…citiem vārdiem - kamēr jūs, Ivar, esat reklāmas tirgū?
Tieši par to ir stāsts.
Ja būtu brīnums un iespēja jums izvēlēties tikai vienu - sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus vai lielāka sabiedriskā pasūtījuma daļa privātajiem -, par kuru jūs iestātos?
Manuprāt, labākais risinājums ir, ka sabiedriskie mediji nav reklāmas tirgū un komerciālie darbojas uz tīri komerciāliem notikumiem. Komercmedijiem gan arī ir ļoti lielas iespējas jau šodien izpildīt kādu daļu no sabiedriskā pasūtījuma ļoti precīzi vienā vai citā virzienā.
Sāpīgākā jums tā reklāmas lieta?
Es mēģināju iedomāties, kā būtu, ja es sabiedriskās TV vadītāja amatā mēģinātu pieņemt lēmumus, lai darbotos sabiedrības interesēs, tajā pašā laikā arī domājot par reklāmdevējiem. Principā tās ir savstarpēji izslēdzošas lietas.
Es skatos, ka 2. septembrī jums ir tiesa ar LTV par to, ka jūsu ieskatā ir kopēts LNT attiecīgs rīta raidījums. Tur nav iespējams mierizlīgums? Tiešām saskatāt tik nepārprotamas kopēšanas pazīmes?
Mēs vienmēr esam vērsti uz sadarbību, uz sarunām. Bet, ja mēs dzirdam uzstādījumus - uztaisiet man 900 sekundes, uztaisiet man Bez tabu…
Tos aicinājumus Beltes kungs varētu būt teicis?
Tos «putniņš uz palodzes» dzirdēja, ka teica Beltes kungs. Kad tika palaista Rīta Panorāma, tur līdzības bija līdz pat kadrējumiem. Interesanti, ka Rīta Panorāmas pirmie ieraksti vairs nekur nav pieejami. Kādēļ tie izvākti ārā? Tāpat raidījums, kurš saucās 4 istabas, vēlāk 4. studija, arī principā formāts copy-paste no Bez tabu. Skaidrs, ka jāmācās no stiprākā, ka idejas lido gaisā un līdzīgs ir viss, bet jautājums ir par korektu konkurenci. Mēs rakstījām vēstules, aicinājām pārtraukt tik tieši kopēt. Nu, šajā gadījumā mēs vēlamies apskatīties arī juridisko risinājumu.
Konkurences padomes (KP) noteikumos jūsu LNT pirkuma atļāvumā teikts, ka viņi drīkst likt pārdot jums kādu aktīvu daļu līdz 2017. gadam. Jums pašiem nav prātā, kāds aktīvu pārdevuma darījums?
To es nekomentēšu. Katrā ziņā šobrīd nekādu plānu pārdot daļu no Latvijas MTG aktīviem nav.
Reklāmas pārdošanas apjomi lēni, bet pieaug?
Kopējie jā. Ja apvieno digitālo un TV daļu, tad jā.
Kāds šobrīd ir reklāmas pārdošanas apjomu aizpildījums?
Augsts. TV3 un TV3+ ir tuvu maksimumam.
Ja tuvu maksimumam, kur tad liksiet reklāmu, kas varētu aiziet no LTV? Celsiet cenas?
Tas nav tik vienkārši. Cenas, protams, ir jāceļ. Latvijā TV reklāmas cena par vienu sasniegto cilvēku ir viszemākā no visiem medijiem. Arī Baltijā mums viszemākā cena. Decembrī KP mums izmainīja nosacījumus un atļāva celt cenas. Protams, stāsts nav par dramatisku izaugsmi, jo reklāmas tirgū nav attiecīgu priekšnoteikumu. Atgriežoties pie sabiedriskā medija iziešanas - skaidrs, ka tādā gadījumā cena varētu pieaugt, bet atkal - par maznozīmīgu ciparu. Kāpēc? Pirmkārt mēs redzam, ka nauda varētu tiešām aiziet uz citiem medijiem, piemēram, digitālajiem. Lietuvā sabiedriskais medijs tirgū vairs nepiedalās, bet TV reklāmas tirgus pieaugums ir margināls.
Latvija ir pilna ar studentiem, kuri gatavojas būt žurnālisti. Spēj tik izvēlēties!
Tā liktos, bet tā gluži nav. Tajā brīdī, kad žurnālists nonāk pie mums, mēs veicam savu apmācības darbu. Iespēja vasarās studentus ņemt praksē ir gluži veiksmīga gan ziņās, gan citos informatīvā bloka raidījumos. Mēs arī mēģinām veidot attiecības ar augstskolām - meklēt formas, kā ļaut studentiem veidot stāstus, kurus mēs varam izvietot tajā vai citā platformā. Digitālie instrumenti dod iespēju vairāk eksperimentēt šajā aspektā.
Kvalitatīva satura veidotāju deficīts?
Kvalitatīvais saturs ir ļoti plašs definējums. Problēma ir, ka mēs stāstām stāstus un no augstskolas nākošais students nemāk stāstīt stāstus.
Varbūt par maz maksā?
Es domāju, ka samaksa nav izšķiroša par to, vai es māku vai nemāku kaut ko izveidot. Tas ir stāsts par manām motivācijām.
Varētu atbilst patiesībai runas, ka sabiedrisko mediju atalgojumi kropļo kopējo tirgu?
Negribu runāt par žurnālistiem, bet par satura ražošanā iesaistītajiem cilvēkiem un uzņēmumiem kopumā. Tas, ka sabiedriskais medijs maksā vairāk producentu kompānijām par līdzīga rakstura produktiem, ir pilnīgi noteikti. Manā ieskatā produktu izmaksas daļā gadījumu ir nevajadzīgi sadārdzinātas, kas uzreiz ved pie jautājuma par sabiedriskā medija darbības efektivitāti.
Te gan ir cita lieta. Sabiedriskais medijs ir nebrīvāks iespējamos manevros attiecībā pret nodokļiem un līdzīgām lietām.
Grūti piekrist, jo attiecībā uz atalgojuma sistēmas veidošanu, nodokļu maksāšanu mēs visu darām likuma ietvaros. Nesen lieta, kas mums bija ar VID (Valsts ieņēmumu dienestu) noslēdzās mums labvēlīgi. Tas bija strīds, ka autorlīgumu vietā virknē gadījumu jābūt darba līgumiem. Tomēr tika atzīts, ka tā tas nav. Faktiski mēs esam nonākuši pie situācijas, kad ir nepieciešams precizēt likumdošanā, ko drīkst un ko nedrīkst autorlīguma gadījumā. Iespējams, ka arodbiedrības kaut kādā veidā saistītas ar to, ko sabiedriskie mediji var vai nevar darīt.
Kā ar jūsu kanālu iespējamo atgriešanos tā saucamajā bezmaksas apraidē?
Ja mēs runājam par papildu auditoriju, ko var sasniegt, atgriežoties bezmaksas apraidē, tad tas auditorijas apjoms ir ļoti neliels. Mēs runājam par 5-7% no kopējās auditorijas, kas, no komerctelevīzijas viedokļa raugoties, ir sociāli maznodrošinātas cilvēku grupas, un no auditorijas pienesuma viedokļa tur īsta ekonomiska pamatojuma nav. Turklāt atgriešanās brīvajā ēterā ir saistīta ar citiem jautājumiem. Tas var ietekmēt mūsu sarunas ar kabeļoperatoriem, no kuriem abonentmaksu ieņēmums ir pietiekami būtisks.
Noslēdzot - kur slēpjas Ugunsgrēka fenomens?
Pirmkārt ļoti talantīgajā režisorē Intā Gorodeckā, kura ir stāstu meistare, savienojumā ar latvietim mīļu aktieru un tēlu kombināciju.
Citi jaunumi rudens sezonā?
Par gaidāmajiem jaunumiem rudens sezonā - blakus šoviem, seriāliem un citiem iemīļotu produktu turpinājumiem jāpiemin divi svarīgi šīrudens notikumi - LNT 20. sezona, kuras ietvaros blakus pilnīgi jaunai Sirdsmīļās Monikas sezonai piedāvāsim arī daudz citu jaunumu, piemēram, Eiropas čempionātu basketbolā, kas norisināsies Rīgā. Savukārt LNT ziņas piedzīvos būtiskas pārmaiņas gan formātā, gan arī izskatā. Vēl gribu atzīmēt, ka viens no visu laiku populārākajiem raidījumiem Bez tabu šogad svinēs savu 15. gadskārtu.
Paldies par sarunu!