«Mācību rezultātu pasliktināšanās ir satraucoša, taču īpaši satraucoša ir lasītprasmes līmeņa krišanās, kas ir it visas mācīšanās pamatā,» Sveriges Radio uzsvēra kristīgo demokrātu izglītības politikas nozares vadītāja Annika Eklunda.
Parlamenta rosinātā pētījumā secināts, ka zviedru valodas apguvei atvēlēto stundu skaits pēdējo piecu dekāžu laikā sarucis par 300. Ja pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados skolēniem bija 1800 stundu zviedru valodai, tad tagad valsts valodu skolās māca vien 1500 stundu.
Pedagogu arodbiedrība iebilst pret mācību gada pagarināšanu skolās, norādot, ka tas neveicinās zviedru bērnu lasītprasmes uzlabošanos, kas atpaliek no labākajiem starptautiskajiem rādītājiem.
«Visi starptautiskie pētījumi un pieredze rāda, ka rezultātus vislabāk veicina labi izglītoti un kompetenti pasniedzēji,» ieceri kritizēja arodbiedrības priekšsēdētāja Eva Lisa Sirena. «Šobrīd Zviedrijas skolās ir nekvalificēti pasniedzēji, taču problēma ir tā, ka mums skolās trūkst skolotāju.»
Zviedrijā skolas var izvēlēties mācību gada sākumu un beigas, taču vairākums izvēlas mācības uzsākt augusta vidū vai beigās un noslēgt jūnija sākumā vai vidū.