«Jā, mums pašlaik ir pati spēcīgākā augšupeja salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm», - zviedru plašsaziņas līdzekļiem norāda SCB pārstāvis Pērs Eriksons un uzsver, ka tikai tagad zviedru ekonomika «ir reāli izlauzusies no 2009. gada konjunktūras lejupslīdes». «Zviedru tīģeris» kļuvis par Eiropas čempionu ne tikai aizvadītā ceturkšņa, bet arī pērnā gada līmenī. Tik straujš IKP pieaugums Zviedrijā iepriekš fiksēts vien 1954., 1961. un 1970. gadā.
Disciplinēts budžets
Finanšu krīze pasaulē 2009. gadā nobremzēja arī Zviedrijas ekonomikas augšupeju - par 5,3%. Arī tas toreiz bija rekords, taču negatīvā nozīmē. Zviedrijas ekonomikas atgūšanās no recesijas un galvu reibinošie panākumi skaidrojami ar vairākiem faktoriem. «Budžeta disciplīna Zviedrijā bija samērā laba. Nebija nepieciešams tik radikāli mazināt budžeta izdevumus,» Dienai skaidro Swedbank ekonomists Mārtiņš Kazāks. Stingrā taupības politika lielā mērā ir zviedru finanšu ministra Anderša Borga nopelns, kurš mācās no deviņdesmitajos gados Zviedrijā piedzīvotās banku krīzes, norāda Latvijas Bankā (LB). Spēcīgās valsts finanses ļāva Zviedrijai 2008. gadā palielināt valsts izdevumus, atvieglojot globālās finanšu krīzes izpausmes, tostarp nodarbinātībā.
«Reizē ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos atlaidusi finanšu bremzes vaļīgāk - vairāk līdzekļu novirzot tautsaimniecības stimulēšanai,» norāda LB. Zviedrijas valdība iespēju robežās palielināja investīcijas nodarbinātības un pieprasījuma audzēšanā. Pazeminātas darba tirgus barjeras un nodokļa robežlikme zemāku un vidēju ienākumu pelnītājiem, ierobežots kopējais nodokļu slogs. Tas un arī zemās banku aizdevuma procentu likmes veicināja uzņēmumu strauju attīstību un privātā patēriņa pieaugumu. Būtisks arguments ir arī zviedru spēja manipulēt ar savas kronas vērtību, kas pašlaik atkal krītas, un tirgus reakcija ir pozitīva. A. Borga nopelns ir arī ieviestā banku drošības sistēma un ierobežotā finanšu riska akselerācija.
Eksporta grūdiens
Swedbank ekonomists norāda, ka atšķirībā no Latvijas mājsaimniecības Zviedrijā pirms krīzes nebija akumulējušas tik lielus parādus, ko darba zaudēšanas gadījumā nespētu atmaksāt un tādējādi nonāktu lielās problēmās. Tieši pretēji - mājsaimniecībām bija labi uzkrājumi, kas neļāva ekonomikai krīzes laikā sarukt vēl straujāk. Brīdī, kad ārējais pieprasījums pēc zviedru precēm un pakalpojumiem pasaules krīzes dēļ mazinājās, mājsaimniecību patēriņš un iekšzemes pieprasījums būtiski nesaruka. Kad pasaules ekonomika sāka atgūties no krīzes, Zviedrija bija viena no pirmajām, kas to izmantoja un līdz ar strauji augošo eksportu uz izaugsmes ceļa virzīja visu ekonomiku. Zviedru eksports īpaši pieaudzis uz tā sauktajiem attīstības tirgiem.
«Zviedrijas ekonomika ir konkurētspējīga un ļoti orientēta uz eksportu. Atgūstoties pasaules ekonomikai, atguvās arī Zviedrijas eksports, un tas atsitiena efekts bija ļoti spēcīgs, tāpat kā Vācijā,» saka M. Kazāks, turpmāk prognozējot Zviedrijas ekonomikai lēnāku izaugsmi, jo «atsitiena efekts mazināsies». Arī citi banku eksperti un statistiķi uzskata, ka tik straujš IKP pieaugums nav mūžīgs un «pārāk sapriecāties nav jēgas». «Nevienam nekad nav izdevies un neizdosies ar savu progresu iedurties vertikāli debesīs, un pavisam drīz situācija normalizēsies,» plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus mierina Penser Bank finanšu eksperts Svens Arne Svensons. 2011. gadā zviedri varot rēķināties «tikai» ar 4,5% pieaugumu, kas apsteidz citām valstīm prognozēto IKP pieaugumu. ES ekonomikas komisārs Olli Rēns izteicies, ka Zviedrijas panākumi uzlabo arī kopējo ES ekonomikas prognozi (+ 1,8%). Zviedrijas ekonomikas izaugsme sekmēs arī nodarbinātību iekšzemē, un tas nozīmē, ka bezdarba mazināšanās un nodarbinātības pieaugums jau šogad sasniegs pirmskrīzes 2008. gada līmeni.
Bažas par burbuli
Zviedrijas Centrālā banka parlamenta komisijā šonedēļ līdz ar fakta konstatāciju, ka valsts krīzi ir pārlaidusi, vienlaikus norādīja, ka jāsāk apsvērt pakāpenisku bāzes procentu likmju celšanu. Jau tagad skaidrs, ka valsts banka pamazām paaugstinās procentu likmi par vismaz 2,75%, tā bremzējot arī augošo inflāciju. Taču Centrālā banka arī atkārtoti brīdināja par potenciālu nesabalansētību - burbuļu veidošanos: mājsaimniecību parādi un mājokļu cenu kāpums apsteidzis ienākumu pieaugumu.
Bijušais Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājs, tagad Zviedrijas Finanšu inspekcijas Banku un ieguldījumu sabiedrību departamenta vadītājs Uldis Cērps atgādina, ka šādi augstas izaugsmes periodi ir tieši tie, kuru laikā finanšu sistēmā uzkrājas riski. Zviedrijas Finanšu inspekcija pirms astoņiem mēnešiem ieviesa griestus kredītam, kādu patērētāji var aizņemties pret nekustamā īpašuma ķīlu (hipotekārais kredīts nevar pārsniegt 85% no ķīlas vērtības). «Tas tika darīts ar patērētāju aizsardzības mērķi, taču hipotekārās kreditēšanas tirgus attīstība joprojām ir uzmanības lokā, jo nepieciešams sekot, lai attīstība šajā tirgū nākotnē neradītu riskus finanšu stabilitātei,» tā U. Cērps.