Nav noslēpums, ka dzērvenes, it sevišķi tās, kas augušas savvaļā, ir īstas superogas vērtīgo vitamīnu un citu veselīgu vielu ziņā. Tikpat veselīgs gan ķermenim, gan prātam ir to savākšanas pasākums, ja dodaties uz purvu tās salasīt.
Brūnie lāči pirms simt gadiem Latvijā bija izzuduši, bet, pateicoties labvēlīgiem likumiem un uzlabojoties ekoloģiskajiem apstākļiem, tie atgriežas ne tikai mežos un purvos, bet arī bišu dravās. Cik liela šodien ir varbūtība sastapt vaigu vaigā bērnībā tik mīļo lācēnu, kas patiesībā ir lielākais plēsējs Latvijā?
Ja redzi kādu, kurš iet ar grābekli pa upi, nedomā, ka cilvēks ir dīvains. Iespējams, viņš ir ūdeņu eksperts. Lauma Vizule-Kahovska ir saldūdeņu biotopu eksperte, kura ne tikai piedalās dabas skaitīšanā, bet arī raksta emuāru Ar laivu pa dzīvi Facebook lapā.
Lai izaugtu mežs, nepietiek tikai ar stādiņu iestādīšanu. Tie prasa kopšanu, tieši tāpat, kā kaut ko audzējot dārzā. Rūpēties par iestādīto mežaudzi vajag vismaz desmit gadu, līdz var uzskatīt, ka mežs ir atjaunots un izkopts. Tuvojoties rudenim, a/s Latvijas valsts meži notiek augsnes sagatavošana, lai pavasarī, sniegam nokūstot un zemei atlaižoties, varētu stādīt jaunos stādus. Pavisam maza daļa tiek stādīta arī rudenī. Savukārt mežaudžu kopšanā aktīvākais laiks ir vasarā, kad audzes ap stādiem tiek izpļautas, lai jaunajiem kokiem būtu vairāk gaismas un tie varētu augt un attīstīties.
Katru gadu a/s Latvijas valsts meži (LVM) eksperti organizē septiņu sugu putnu monitoringu, lai novērtētu šo sugu populācijas dinamiku un mežsaimniecības darbības ietekmi. LVM sadarbībā ar partneriem veic medņu, melno stārķu, klinšu ērgļu, jūras ērgļu, zivjērgļu, mazo ērgļu un vistu vanagu ligzdojošo pāru skaita un ligzdošanas sekmju izpēti, kā arī aicina ikvienu dabas draugu ziņot par valsts īpašumā esošajos mežos atrastām lielām putnu ligzdām.
Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumā jau trešo gadu norisinās dabas skaitīšana. Latviju apseko vairāki simti ekspertu, lai apzinātu pie mums esošos biotopus un to kvalitāti. Par to, kā šogad norit Vislatvijas dabas teritorijas inventarizācija, Dabas Diena izjautāja dabas skaitīšanas vadītāju Irisu Mukāni.
Pateicoties mitrajam jūlijam, šogad jau ātri sociālajos tīklos bija redzami sēņotāju baravikām pilnie grozi. Augusta negaisa lietiem turpinoties, Latvijas meži ir sēņu un arī cilvēku pilni. Vēl šogad solās būt laba brūkleņu un dzērveņu raža, bet arī melleņu novākšana nav beigusies. Tikai līdz ar sauso pavasari šogad melleņu ogas meklējamas mitrās, pat purvainās vietās.
Vasara ir riteņbraukšanai piemērotākais laiks. Galvaspilsētas ielās redzams, ka pieaug riteņbraucēju skaits, tomēr Latvijā vēl aizvien ir sarežģīti plānot garākus brīvdienu velobraucienus. Tajā pašā laikā netrūkst riteņbraukšanas entuziastu, kas plāno maršrutus paši un var ieteikt, kā labāk gatavoties velobraucieniem.
Lai veicinātu bezatkritumu dzīvesveidu Latvijā un izglītotu sabiedrību par tā pamatprincipiem, Cēsu pašvaldība sadarbībā ar biedrību Zaļā brīvība īsteno pirmo bezatkritumu pilsētas iniciatīvu Latvijā – Tīri. Labi. Par to, kā Cēsīm kļūt par bezatkritumu pilsētu un samazināt radīto atkritumu daudzumu, stāsta Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs.
Mira Lukarila ir bioloģe un dabas aizsardzības eksperte no Somijas, kura šovasar kā brīvprātīgā strādā Latvijas Dabas fonda dabisko pļavu atjaunošanas projektā GrassLIFE. Studējusi Somijā un ASV, specializējusies sugu un dzīvotņu aizsardzībā, Mira vēlējās iegūt vairāk lauka darbu pieredzes un tā nokļuva Latvijā. Kā viņa saredz Latvijas dabu, tās vērtības?